Krievija pret Latviju ar saviem masu medijiem

Foto: Andrejs Strokins, A.F.I.

Nedēļas nogalē Pasaules brīvo latviešu apvienība un Latvijas Universitāte rīko konferenci "Latvijas masu mediju loma demokrātiskas sabiedrības veidošanā".

Austrumeiropas Politisko pētījumu centrs ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu ir sagatavojis plašu pētījumu par ārvalstu ietekmi uz sabiedrības integrācijas procesiem Latvijā. Šajā rakstā ir atklāts, kā Krievijas ietekmīgākie mediji - nacionālie televīzijas kanāli - laikā no 2004. līdz 2006.gadam ir atspoguļojuši Latvijas notikumus. Sabiedrības integrācijas kontekstā galvenā problēma ir tā, ka Krievijas TV kanāli apzināti veido Krievijas varai nepieciešamos stereotipus par Latviju. Šāds uzstādījums ilgā laika posmā ir devis savus rezultātus gan Krievijā, kur iedzīvotāji Latviju uzskata par trešo bīstamāko ienaidnieku (2006.gadā Latvija bija ienaidnieks numur viens), gan Latvijā, kur krievvalodīgo attieksme, piemēram, pret vēsturi, nacionālo politiku un ārpolitiku atšķiras no latviešu pozīcijām.

Krievijas TV kanālu raksturojums

Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju auditorija visvairāk skatās Pirmo Baltijas kanālu (PBK). Šim kanālam ir arī visaugstākais auditorijas uzticamības reitings. PBK veido Latvijas ziņas, kas veicina kanāla popularitāti. 2004.-2006.gadā PBK ziņās dominēja izglītības reformas kritika, Latvijas vēstures interpretācija Maskavas interesēs, kā arī valstu divpusējo attiecību kritika par tautiešu diskrimināciju un fašisma popularizēšanu.

Otrs populārākais Krievijas TV kanāls Latvijā ir RTR-Planēta. Līdzīgi kā PBK arī RTR-Planēta ziņās 2004.-2006.gadā dominēja izglītības reformas kritika, Latvijas vēstures interpretācija Maskavas interesēs, kā arī informatīvie uzbrukumi Latvijai par tautiešu diskrimināciju un fašisma popularizēšanu.

Trešais populārākais Krievijas TV kanāls Latvijā ir NTV-Mir. Šo kanālu raksturo tas pats proporcionālais ziņu saturs par Latviju, kas minēts PBK un RTR-Planēta gadījumā, tomēr sižetu tēmas salīdzinoši vairāk pārklājas. NTV-Mir, atšķirībā no pārējiem kanāliem, visvairāk uzmanības ir veltījis ar politiku un kritizējošo interpretāciju nesaistītu tematu atspoguļojumam. Līdz ar to tieši šajā kanālā ir samērā augstāka daudzveidība.

Maskavas TV kanāls TV Centrs izceļas ar to, ka 2004.-2006.gadā populārākie sižeti ir par fašismu Latvijā. Uz citu kanālu fona TV Centrs izceļas ar agresivitāti un informatīvi uzbrūkošo raksturu. Tomēr vienlaikus tikai šis kanāls visplašāk ir atspoguļojis Rīgas un Maskavas sadarbību ekonomikas jomā.

Lai gan temati par Latviju pārklājas, tomēr tajos skarto jautājumu loks ir apzināti sašaurināts ar mērķi kultivēt aizspriedumus un dogmas. Tā, piemēram, temati, kas sākumā "atklāj fašisma tendences Latvijā", pēc noteikta laika jau tiek pieņemti kā vispārzināma fona informācija. Īpaša Krievijas TV aktivitāte bija vērojama saistībā ar izglītības reformas pretinieku pasākumiem, kā arī ar 16.marta notikumiem.

Kopumā Krievijas TV raksturo informatīva vienveidība, stereotipu projicēšana un to mērķtiecīga uzturēšana. TV ziņu sižeti dažādos kanālos ir līdzīgi, kas liecina par mediju cenzūru, Kremļa īstenotu vienotu informatīvo politiku un mediju brīvības ierobežošanu. Starptautiskā organizācija "Žurnālisti bez robežām" uzskata, ka neatkarīgā žurnālistika Krievijā ir kļuvusi neiespējama, jo Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma kontrole pār masu medijiem ir pārāk intensīva (22.05.2007. LETA-APA).

Krievijas TV kanālu reitingi liecina, ka Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji saglabā ciešu saikni ar krievu kultūras un līdz ar to ar informatīvo telpu. Saskaņā ar Helsinku universitātes politikas zinātnes doktorantu Viktoru Makarovu orientācija uz šo telpu ir pievilcīga: tā padara pieejamus milzīgus kultūras kapitāla slāņus, kas dod priekšrocības vairākās dzīves jomās. Informācijas tehnoloģiju laikmetā šī telpa ir globāla un līdzdalība tajā nav atkarīga no valsts robežām. Tomēr pastāv pamatotas bažas, ka tā tiks pārplūdināta ar antidemokrātisku un nacionālistisku saturu, un tas ir risks Latvijas drošībai. Krievijas valdība ir diezgan tālu pavirzījusies krievu informatīvās telpas pakārtošanā savām interesēm. Šodien krievu informatīvajā telpā Latvijā valda Krievijas mediju veidotais saturs. Krievvalodīgo identitāšu transformāciju ietekmē Krievijā notiekošie procesi. Pieaugošā krievu nacionālā pašapziņa kļūst par arvien svarīgāku faktoru Krievijā. Tās propagandas mašīnas manipulācijas ar notikumiem Igaunijā nerastu tik vērienīgu un plašu atbalsi sabiedrībā, ja tās neskartu tieši jaunās krievu nacionālās pašapziņas pamatni - PSRS uzvaru Otrajā pasaules karā. Pašlaik Krievijas valdība kontrolē un izmanto krievu nacionālisma izpausmes pašā Krievijā un varētu censties manipulēt ar krievvalodīgo jūtām arī Latvijā un Igaunijā.

Krievijas mediju tematika

Foto: A.F.I.

Krievijas televīzijas kanāli laikā no 2004. līdz 2006.gadam visvairāk ziņu raidījumos uzmanību koncentrēja uz septiņām savstarpēji saistītām tēmām par Latviju, kas redzamas tabulā. Ņemot vērā, ka 2004.gadā Latvija īstenoja izglītības reformu politiku, Krievijas televīzijās dominēja asa un daudzveidīga Latvijas kritika (skat. tabulā "Izglītība"). Pateicoties 2005.gadā notikušajiem atceres pasākumiem saistībā ar Otrā pasaules kara beigām, Krievijas televīziju ziņu raidījumi pret Latviju izvērsa kampaņu, kuras galvenais mērķis bija noraidīt Latvijas padomju laika okupāciju (skat. tabulā "Okupācija") , kā arī "atklāt" Latviju kā valsti, kur slavē un piemin fašistus, vienlaikus ar represijām vēršoties pret tā sauktajiem antifašistiem (skat. tabulā "Fašisms"). Nemainīgi populārs temats Krievijas televīzijās ir jautājums par krievu tautiešiem, nepilsoņiem un cilvēktiesībām, viņu sistemātisku un mērķtiecīgu diskrimināciju Latvijā (skat. tabulā "Tautieši"). Minētie temati Krievijas televīzijas ziņās kopumā ir izmantoti visvairāk, un tie viennozīmīgi dominē trīs gadu periodā.

Krievijas televīzijas ar mazāku intensitāti ir pievērsušās arī citiem ar Latviju saistītiem tematiem. Latvijas un Krievijas divpusējo attiecību dienaskārtībā uzmanība ir bijusi koncentrēta uz problēmām, ko saredz tikai Krievijas puse, piemēram, robežlīguma skaidrojošā deklarācija, Krievijas diplomāta izraidīšana no Latvijas u.c. (skat. tabulā "LR-KF"). Ziņu raidījumos periodiski ir kritizēta Latvijas ārpolitika, sevišķi saistībā ar valsts iestāšanos NATO. Krievijas televīzijas kanāli savos ziņu raidījumos kritizē Latvijas un ASV attiecības un ironizē par tām (skat. tabulā "Ārpolitika"). Salīdzinoši mazāka un virspusēja uzmanība ir pievērsta iekšpolitiskajiem procesiem Latvijā (skat. tabulā "Politika"). Arī šajā gadījumā ziņas veido, piemēram, valdības demisijas vai vēlēšanu fakts, vadoties tikai šauri no krievu sabiedrības un nepilsoņu interesēm. Septiņi nosauktie ziņu temati nereti pārklājas, jo, runājot par izglītības reformu, sižetos tiek uzsvērta arī, viņuprāt, krievu tautiešu diskriminācija, valsts vēršanās pret "antifašistiem" un ASV interesēm pieskaņotā Latvijas ārpolitika. Tāpēc atsevišķu ziņu sižetu saturs ietver vairākus no minētajiem tematiem vienlaikus. Analizējot citu tematu īpatsvaru, var secināt, ka to skaits ir niecīgs (skat. tabulā "Dažādi"). Šajos sižetos ir atspoguļoti nepolitiski fakti bez kritizējošās interpretācijas (piemēram, Latvijas muzeji, sporta notikumi, dabas katastrofas).

Ietekme uz Latvijas sabiedrisko domu

SKDS 2006.gada jūnijā veiktā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka mediju un politiskās vides radītie un uzturētie jautājumi pēc būtības arī šķeļ Latvijas sabiedrību. Šīs aptaujas rezultāti parāda, ka Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji sevi vērtē kā "otrās šķiras" pilsoņus Latvijā. Šādai pozīcijai kopumā piekrīt 62% krievvalodīgo iedzīvotāju un tikai 18% latviešu. Šajā jomā ir acīmredzams komunikācijas trūkums, kas vairo stereotipus un mītus. To apliecina arī pieņēmums, ka Latvija masveidīgi neievēro krievvalodīgo iedzīvotāju cilvēktiesības. Tā domā 12% latviešu un 54% krievvalodīgo iedzīvotāju. Politikas plānošanas un veidošanas jomā Latvijai ir jārēķinās ar viedokļiem valodas politikā. Tikai 20% latviešu uzskata, ka krievu valodai jābūt otrai valsts valodai, bet krievvalodīgo iedzīvotāju vidē šo viedokli atbalsta gandrīz 80%. Latviešus un cittautiešus dala arī attieksme pret vēsturi, proti, PSRS okupācijas laiku. PSRS okupācijas laika novērtējums uzskatāmi šķeļ sabiedrību: 11% latviešu un 43% krievvalodīgo iedzīvotāju izsakās pozitīvi par padomju varas laikiem. Arī Latvijas ārpolitika tiek vērtēta dažādi, raugoties no etniskās piederības. Nākamās SKDS aptaujas parāda, ka krievvalodīgie iedzīvotāji ir krietni skeptiskāki, piemēram, par Latvijas un ASV sadarbību. Visi minētie temati saskan ar tiem informatīvajiem uzstādījumiem, kas atklājās Krievijas TV kanālu satura analīzē. Tāpēc var pieļaut, ka Krievijas informatīvās politikas mērķis ir apzināti uzturēt šos problēmjautājumus, lai tādējādi saglabātu Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju identitātes autonomiju un kavētu sabiedrības integrācijas procesu kopumā.

Ivars Indāns,
politologs,
speciāli portālam LV.LV