Līdzšinējās prognozes gandrīz vai nobāl jaunās iespējamības priekšā. Finanšu ministrs Atis Slakteris darīja zināmu: neko nemainot, proti, nemazinot izdevumus vēl par vairākiem simtiem miljonu latu, nākamā gada valsts kopbudžeta deficīts varētu sasniegt 10%. Taču uzstādījums ir nepārsniegt 3% robežu. Lai to varētu, Latvija rēķinās ar diviem finanšu avotiem – Starptautiskā Valūtas fonda aizdevumu un Eiropas Komisijas naudu (kopā 5 miljardi eiro), kuras mērķa izlietojums ir atdzīvināt tautsaimniecību ar kreditēšanu, jo pašreiz “pat sekmīgi uzņēmumi nevar dabūt kredītu”.
Valsts stabilizācijas programmas mērķis ir atdzīvināt finanšu sistēmu, novērst ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, pārstrukturēt saimniecību, paaugstināt konkurētspēju, mazināt attīstības riskus, lai sasniegtu ilgtspējīgu iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi un sabalansētu budžetu. Programma ietver monetāro, fiskālo, finanšu politiku un pasākumus ekonomikas konkurētspējas veicināšanai.
FM valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis uzsver: monetārajā politikā Latvijas Banka turpinās nodrošināt pašreizējo fiksēto lata piesaistes kursu eiro. Fiskālajā politikā akcentēta gan budžeta deficīta ierobežošana, gan strukturālās reformas (valsts pārvaldē, izglītībā un veselības aprūpē). Kas attiecas uz strukturālo reformu, tad viena no minimālajām prasībām ir reģionālās reformas pabeigšana, “tas ir kā āmen baznīcā.” Pāris dienās Latviju jau „apskrējis” jaunums – ir iecere paaugstināt samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmi no 5 uz 9 procentiem un paaugstināt akcīzes nodokļa likmes. Starp pasākumiem Latvijas ekonomikas konkurētspējas veicināšanai atkal un atkal tiek uzsvērts atbalsts eksportam.
"2009.gadā situācija būs skarba, visi rādītāji sagaidāmi ar mīnus zīmi – ražošanā, pakalpojumos, patēriņā, kreditēšanā. Savukārt bezdarba līmenis pieaugs – līdz 10 procentiem, vidējās bruto algas pieaugums apstāsies vispār."
Tie ir tūlītējie un ātrie uzdevumi, kurus īstenojot, iespējams, varētu dzīvi nodzīvot atbilstoši arī FM iezīmētajam makroekonomiskās attīstības scenārijam un prognozēm līdz 2011.gadam. Tās rāda: 2009.gadā situācija būs skarba, visi rādītāji sagaidāmi ar mīnus zīmi – ražošanā, pakalpojumos, patēriņā, kreditēšanā. Savukārt bezdarba līmenis pieaugs līdz 10 procentiem, vidējās bruto algas pieaugums apstāsies vispār.
Cik necik pamanāmas dzīvības pazīmes tautsaimniecībai (preču un pakalpojumu eksportā) tiek prognozētas, sākot ar 2010.gadu, pieņemot, ka pasaules ekonomika 2009.gada otrajā pusē sāks atkopties no krīzes un palielināsies ārējais pieprasījums.
Līdz tam vēl jānodzīvo. Valdības paziņojums par iespējamo patēriņa nodokļu likmju paaugstināšanu satrauc ne tikai iedzīvotājus, arī ekonomikas eksperti to kritizē kā vienpusēju iejaukšanos nodokļu sistēmā. Jāpiebilst, ka Latvijā PVN likme (18%) ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā, savukārt pazeminātā (5%) likme ir iedzīvotājiem vitāli svarīgām 20 preču un pakalpojumu grupām (medikamentiem, sabiedriskajam transportam u.c.). Lielbritānija, kurā PVN līdz šim bija vēl zemāks (17,5%), paziņojusi, ka no 1.decembra to samazina par 2,5%. Taču krīzes situācijas pārvarēšanas instrumentu izvēlē Latvija nevar mēroties ar lielas ekonomikas valstīm, to atzīst gan valdības pārstāvji, gan eksperti.
 |
Foto: Inga Kundziņa, A.F.I. |
Andris Vilks, SEB bankas ekonomists:
“Manuprāt, bankām nav problēmu “sagrabināt” uzņēmējdarbības kreditēšanai tik daudz naudas, cik Latvijas ekonomikai nepieciešams. Taču problēma ir uzņēmējiem domāto valsts atbalsta mehānismu iedarbināšana. Ja ātri iedarbinātu visus instrumentus, kādi valstij ir, tas būtu ideāli. Jo kredīti pēdējos mēnešos diezgan stabili vairāk vai mazāk uzņēmējdarbībai ir izsniegti. Jā, nākotnē varētu būt lielākas problēmas. Taču nevar teikt, ka nav naudas vai tā ir dārga. Drīzāk iespējams, ka turpmāk galvenais varētu kļūt nevis naudas, bet kredītņēmēju trūkums. Svarīgākais, ko Latvijā visi gaida, ir atbalsts eksportētājiem un citas labās lietas, kas ir sadzirdētas, bet joprojām uzņēmējiem nav saprotamas. Latvija izdarīs lielu kļūdu, ja šajā vispasaules agonijā neatradīs savu vietu. Ir īstais brīdis startēt ar uzlabojumiem, jo Latvija pārmaiņas jau piedzīvo pietiekami ilgu laiku. Kā trūkst stabilizācijas plānā? Vajadzētu monitoringu, atspoguļojumu presē ar informāciju, ka atbalsts ir, kā tas notiek, lai visi uzņēmēji zinātu, kas tad ir pieejams un kam, uz ko uzņēmējs var pretendēt. Pašreiz atzīstami ir tas, ka Valsts ieņēmumu dienests ir atsaucīgs uzņēmējiem par nodokļu parādu termiņu iespējamo pagarināšanu.”
"Drīzāk iespējams, ka turpmāk galvenais varētu kļūt nevis naudas, bet kredītņēmēju trūkums."
 |
| Foto: Toms Kalniņš, A.F.I. |
Teodors Tverijons, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents:
“Mēs šodien runājam par pieņēmumiem, par kreditēšanas samazināšanos. Bet jāatceras, kas nodrošināja šos milzīgos kreditēšanas tempus iepriekšējos gados, –konkurence un pieprasījums. Cik es zinu, nākamgad neviena lielākā banka, kas darbojas kreditēšanas tirgū, neplāno kreditēšanas resursu samazināšanu. Tātad, cik būs pieprasījums, tik arī varēs “sagrabināt”. Taču jāpalūko arī biznesa kvalitāte. Tagad jau ES struktūrfondu projekts tiek uzskatīts par ekskluzīvu, nu kā tad tam nedod aizdevumu! Bet – vai produktam būs noiets tur, kur vēl tas droši bija pirms gada, un – ja ne, kā banka to var kreditēt?
Vienlaikus gribu teikt: jāmudina uzņēmēji meklēt atbalstu, nevis jākritizē, ka piešķir kredīta garantijas uzņēmumiem “Liepājas metalurgs” vai “REBIR”. Starptautiskā Valūtas fonda nauda varētu būt viens no mehānismiem, kā radīt valsts garantiju fondu, ar kuru mazināt kreditēšanas risku. Jā, tiek daudz runāts par šiem atbalsta instrumentiem, bet šodien, izņemot Latvijas Garantiju aģentūru, kas šajā jomā strādā jau sen, neviens valsts instruments reāli nedarbojas. Paprasiet jebkuram uzņēmējam, vai viņi zina, kur griezties, kādu palīdzību prasīt, izņemot pašu elementārāko – iedod naudu, iedod kredītu. Es aicinu arī nepieļaut kļūdu, kas jau ir pieļauta, savulaik pieņemot pretinflācijas plānu un tad pārvēršot to par stabilizācijas plānu. Kamēr precīzi nav strukturēti iemesli, kāpēc esam tur, kur esam un kā šīs problēmas novērst, mēs turpināsim runāt par katru atsevišķu nodokli, bet rezultātā nekāda būtiska pienesuma nebūs. Piemēram, eksporta garantijas nedarbojas līdz šai dienai, bet Ekonomikas ministrijas pasākumu plānā ierakstīts priekšlikums – atvērt trīs pārstāvniecības ārvalstīs. Sarakstam plānos visu, kas būtu labi, nedomājot par to, ko tas dos. Ja tas par 0,1% kāpina eksportu, tas tad arī jāraksta. Ja nav zināms, ka ar konkrēto pārstāvniecību izveidošanu eksports tiešām tiks veicināts, tad kāda jēga? Ja reiz Latvijā tika radīta rīcības komiteja “Parex bankas” glābšanai, tad varbūt līdzīgu var veidot visas valsts ekonomikas vajadzībām? Jo ir vajadzīgs viens arhitekts, kurš būvē sistēmu – kopā ar Latvijas Banku, ar Ekonomikas ministriju, zinātniekiem un ekspertiem. Jo pagaidām pasākumi ir, it kā viss pildās, bet rezultātu nav.”
"Izņemot Latvijas Garantiju aģentūru neviens valsts atbalsta instruments reāli nedarbojas."
 |
| Foto: Ansis Starks, A.F.I. |
Andris Strazds, Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs:
“Jā, ekonomiskās lejupslīdes apstākļos nodokļu slogu parasti nepalielina, bet tas nenozīmē, ka nevar mainīt atsevišķus nodokļus.
Ja tiek rosināts palielināt nodokļus patēriņam, jāskata samazināšanas iespējas citos nodokļos. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšana rada bāzi attīstībai. Tā ir arī papildu motivācija: iedodam cilvēkam papildu līdzekļus, bet paņemam atpakaļ caur patēriņu. Taču ienākuma nodokļa samazināšana vienlaikus netieši veido uzkrājumus, investīcijas.
Vēl jāpievērš uzmanība tam, kas notiek kaimiņos. Ja Lietuvā izdosies iecerētā nodokļu reforma, mēs paliksim zaudētājos. Un viens no pamatjautājumiem būs – vai ražotāji ražos Lietuvā vai Latvijā.
Kas attiecas uz pievienotās vērtības nodokļa samazinātajām likmēm, – jāsaprot, PVN nav sociālās politikas instruments. Igaunijā pazemināto likmi saglabā vienīgi viesnīcu pakalpojumiem – tas ir tūrisma, eksporta veicināšanas pasākums, tātad legāla eksporta subsīdija.”
