Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Demogrāfiskās prognozes Latvijai ir pesimistiskas, un tās kā arguments tika piesauktas arī debatēs par valsts fondēto pensiju shēmu.
Saskaņā ar grozījumiem šogad un 2010. gadā otrajā pensiju līmenī novirzīs 2% no sociālajām iemaksām, 2011. gadā - 4%, bet no 2012. gada un turpmāk otrajam pensiju līmenim iemaksu likme paredzēta 6% apmērā. Pašreiz otrajā pensiju līmenī, ko pārvalda 10 ieguldījumu sabiedrības, tiek ieskaitīti 8% no darba ņēmēja ienākumiem.
Valdība ierosināja likmes samazinājumu, lai iegūtu līdzekļus valsts izdevumiem. Saskaņā ar iepriekšējām aplēsēm šogad valsts budžets papildu iegūs 106,3 miljonus latu.
Likumprojektu Saeima pieņēma kā steidzamu divos lasījumos. Opozīcijas pārstāvji debatēs pauda jau dokumenta apspriešanas gaitā izskanējušus viedokļus, ka likmes maiņa grauj uzticību pensiju sistēmai, ka privātuzņēmēji vairs nevēlēsies maksāt sociālo nodokli, kas ietekmēs arī pārējos maksājumus budžetā, un ka līdz ar iemaksu likmes samazināšanu nākotnē pensijā aizejošie nesaņems cerēto pensijas summu, jo pašreizējais pirmais jeb solidārais līmenis to nenodrošinās.
Kā arguments debatēs par otro pensiju līmeni tika piesaukta arī Latvijas demogrāfiskā situācija, paredzot, ka pēc diviem gadu desmitiem strādājošie vairs nespēs uzturēt pensionāru saimi, jo katram būs jāuztur trīs pensionāri.
"Seši procenti būs optimālais līmenis, kas saskaņā ar Labklājības ministrijas aprēķiniem ir nepieciešams iemaksām pensiju otrajā līmenī, lai pensiju sistēma Latvijā varētu darboties ilgtermiņā."
Atbildīgās - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Guntis Bērziņš paskaidroja: jāsamierinās ar to, ka demogrāfiskā situācija varbūt nākotnē nebūs tik labvēlīga kā līdz šim. Taču, kas attiecas uz grozījumu būtību, tā ir likmes pārdale starp pensiju otro un pirmo līmeni, proti, tiek samazināts procents, kas tiek iemaksāts otrajā līmenī. Taču tas nemaina katra cilvēka individuāli samaksātās un uzskaitītās summas. Komisijas vadītājs atgādināja, ka ilgtermiņā likums paredz lielāku iemaksu likmi – sešus procentus, sākot ar 2012. gadu. Tas ir likmes līmenis, kas saskaņā ar Labklājības ministrijas aprēķiniem ir optimālais sadalē starp iemaksām pirmajā un otrajā līmenī, lai pensiju sistēma Latvijā varētu darboties ilgtermiņā.
Par grozījumiem Valsts fondēto pensiju likumā balsoja 57, pret – 25 deputāti, astoņi deputāti atturējās.
Latvijas pensiju sistēma ir veidota trīs līmeņos. Pirmais ir valsts obligātā nefondēto pensiju shēma, otrais - valsts obligātā fondēto pensiju shēma, trešais - privātā brīvprātīgā pensiju shēma. Visos trijos līmeņos pensijas apmērs ir atkarīgs no iemaksu apmēra.
Kaimiņi rīkojas ātrāk un radikālāk
Līdz šim iemaksu likme fondēto pensiju shēmā Latvijā bija visaugstākā Baltijas valstīs (sākotnēji 10%, šogad 8%). Tomēr arī kaimiņi šopavasar pārskata iemaksas fondēto pensiju shēmās.
Lai aizpildītu ieņēmumu caurumu savā budžetā, Lietuvas Sociālās drošības un darba ministrija ierosinājusi ļaut privāto pensiju shēmu dalībniekiem no maija sākuma atjaunot iemaksas valsts pārvaldītajā sociālās apdrošināšanas fondā, kā arī samazināt no pašreizējiem 3% līdz 2% darba ņēmēju obligātās iemaksas otrā līmeņa pensiju fondos. Ministrija aplēsusi, ka sociālās apdrošināšanas budžetam, kurā ekonomikas krīze iecirtusi pamatīgu robu, izmaiņas dos papildu ienākumus aptuveni 220 miljonu litu (45 miljonu latu) apjomā – vēsta BNS. Lai mazinātu valsts finanšu slogu un aizlāpītu caurumus sociālajā budžetā, jau janvārī Lietuvas Seims nolēma, ka darba ņēmēju obligātās iemaksas privātajos otrā līmeņa pensiju fondos 2009. gadā un 2010. gadā tiks samazinātas no 5,5% līdz 3 procentiem. Saskaņā ar parlamenta atkārtoti apstiprinātajiem likuma grozījumiem 2011. gadā iemaksas otrā līmeņa pensiju fondos atkal tiks palielinātas līdz 5,5 procentiem.
"Igaunijas valdība 13. aprīlī nolēmusi, ka valsts no 1. jūnija ekonomikas krīzes izraisīto budžeta problēmu dēļ pārtrauks maksājumus pensiju otrajā līmenī."
Tomēr bijusī Lietuvas sociālo lietu un darba ministre, opozīcijā esošās Sociāldemokrātiskās partijas deputāte Vilija Blinkevičūte brīdinājusi, ka pensiju fondu iemaksas varētu samazināt vēl vairāk, ja tuvāko divu gadu laikā nesāksies ekonomikas atveseļošanās. Lietuvā pensiju reforma, ar kuru daļa sociālās apdrošināšanas nodokļa tika iemaksāta privātos pensiju fondos, tika sākta 2004. gadā.
Igaunijas valdība 13. aprīlī nolēmusi, ka valsts no 1. jūnija ekonomikas krīzes izraisīto budžeta problēmu dēļ pārtrauks maksājumus pensiju otrajā līmenī – informēja Igaunijas valsts kanceleja. Tie, kas vēlēsies, varēs turpināt veikt maksājumus pensiju otrajā līmenī paši. Pašreizējo maksājumu apjomu, kad valsts pensiju otrajā līmenī maksā 4% no personas bruto darba samaksas, bet pati persona maksā 2%, paredzēts atjaunot 2012. gadā, bet 2011. gadā līdzšinējā sistēma tiks atjaunota daļēji, valstij maksājot 2%, bet privātpersonai – 1 procents.
Iespējams, ka tiem, kas paši būs turpinājuši iemaksas pensiju otrajā līmenī, valsts pēc iemaksu atsākšanas varētu maksāt pat 6% no darba samaksas, taču par to priekšlikumus vēl izstrādāšot Igaunijas Finanšu ministrija.
