Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pašreiz nav atbildes arī uz jautājumu, kā veidosies informācijas cena, vai tā būs lētāka vai dārgāka par [Lursoft] pašreiz prasīto. Uzņēmumu reģistram būs jāizdara vairāki pieņēmumi attiecībā uz to informācijas apjomu, kādu no UR pirktu fiziskās personas, kāda daļa paliktu komersantiem un kādu daļu informācijas komersanti pārdotu. Salīdzināšanai un aplēsēm UR rīcībā nav datu par to, cik un kāda informācija un par kādu naudu tiek nopirkta no „Lursoft”.
UR konsultatīvās padomes sēdē iepazīstināja klātesošos ar jaunās informācijas sistēmas (IS) izstrādes plāniem, kuros ietilpst gan informācijas pieejamība bez maksas, gan iespējas komersantiem valsts informācijas atkalizmantošanā peļņas nolūkos. Tostarp tiek aktualizēta nepieciešamība panākt, lai par valsts informācijas izmantošanu valsts iestādēm nenāktos maksāt.
Būtiskākais ir tas, ka jaunās sistēmas piegādātājs tiks izraudzīts iepirkumu konkursā. No diskusijas konsultatīvās padomes sēdē nojaušama uzņēmēju pastiprināta interese par līdzdalību tuvās nākotnes projektā, kā arī gluži otrādi – vēlme, lai viss paliktu pa vecam. Diskusijā varēja saklausīt īpaši aktīvu aizstāvību līdzšinējam IS īpašniekam – „Lursoft”.
Tiesa, valdība objektīvu apstākļu dēļ jau ir lēmusi par risinājumu nepieciešamību, jo valsts attiecībās ar komersantiem nevar rīkoties pēc sava prāta, apejot likumus. Turklāt Eiropas Komisija par īpašu noteikumu piemērošanu tikai vienam uzņēmumam jau ir ierosinājusi pārkāpumu procedūru pret mūsu valsti.
UR informācijas sistēmas darbināšanas organizatoriskā, tehniskā un finansēšanas modeļa izstrādātājs ir SIA „PricewaterhouseCoopers”. Tās pārstāve Baiba Apine, iepazīstinot ar iestrādēm, informēja, ka Uzņēmuma reģistra jaunā informācijas sistēma nodrošinās UR reģistru uzturēšanu un lietvedību, kā arī saskarnes ar ārējām iestādēm (Ceļu satiksmes drošības direkcija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts reģionālās attīstības aģentūra u.c.).
Paredzēts, ka informācijas nodošanai un saņemšanai no valsts un pašvaldību iestādēm, informācijas nodošanai komercbankām, citiem komersantiem (informācijas tālāk izplatītājiem), kā arī e-pakalpojumu portālam „Latvija.lv” tiks izmantots Valsts informācijas sistēmu savietotājs (VISS). Portāls „Latvija.lv” nodrošinās standartizētu e-pakalpojumu piegādi privātpersonām un valsts iestāžu darbiniekiem. Juridiskās personas saņems UR reģistros publicēto informāciju, izmantojot komersantu (informācijas tālāk izplatītāju) sniegtos pakalpojumus.
B. Apine uzsvēra, ka informācijas sistēmas arhitektūras modelis tiek veidots, lai maksimāli izmantotu esošo valsts IT infrastruktūru, lai izmantotu to informāciju, kas patlaban valstī strādā un lai nebūtu papildu izmaksu: „Esam izvēlējušies izmantot Valsts reģionālās attīstības aģentūras nodrošināto valsts informācijas sistēmas savietotāju (VISS). Tas ir mehānisms, kas nodrošina datu apmaiņu starp dažādiem reģistriem, šis pats savietotājs nodrošina arī, piemēram, tādu pavisam prozaisku lietu kā lietotāja tiesību administrēšana. Jo, sistēmā strādājot daudziem lietotājiem, pieejas tiesības sistēmai ir jāpiešķir, jāglabā, par tām jārūpējas.”
Informāciju varēs saņemt, izmantojot savietotāju vai kādu no portāliem. Piemēram, no „Latvija.lv” būs pāradresācija uz Uzņēmumu reģistru e-pakalpojumu saņemšanai.
Cik maksās licence, vēl nav zināms
Norēķiniem starp informācijas atkalizmantotājiem un valsti par labāko atzīta licencēšanas kārtība.
Ar Uzņēmumu reģistra IS saistīto izdevumu kompensācija ir paredzēta no diviem ieņēmumu avotiem - UR informatīvajiem e-pakalpojumiem un licences maksām komersantiem – valsts reģistra informācijas tālāk izplatītājiem.
Par e-pakalpojumiem tiks iekasēta maksa, ko noteiks kādam periodam (piemēram, gadam) un kas būs atkarīga no iepriekšējā periodā saņemtā konkrētā pakalpojuma skaita un šāda pakalpojuma skaita izmaksām. Tiek prognozēts, ka e-pakalpojumu sniegšana segs šādu pakalpojumu pašizmaksu.
"Vai nepieciešams taisīt no jauna sistēmu, kura perfekti strādā?"
A. Borovkovs
Patlaban izskatīšanai tiek piedāvātas trīs veidu licences. Viena - gada licence par aktuālajiem datiem (maksa par vēsturisko datu pieprasīšanu tiek iekasēta papildus, balstoties uz vēsturisko datu pieprasījumu skaitu). Otra - gada licence par pieeju visiem datiem bez ierobežojumiem (gan vēsturiskajiem, gan aktuālajiem). Kā trešā minēta sākotnējā vienreizēja licences maksa par pieeju visiem vēsturiskajiem datiem (licences iegādes brīdī) un gada licences maksa par pieeju aktuālajiem datiem.
Komersanti - informācijas tālāk izplatītāji – vienlaikus varētu iegādāties vairākus licenču veidus.
Precīzi aprēķināt, kāda varētu būt maksa par licencēm, varēs tajā brīdī, kad informācijas sistēmas iegādes konkursā būs paziņots uzvarētājs un būs zināma cena, par kuru šī sistēma tiks iegādāta. Tad varēs izrēķināt sagaidāmās IS uzturēšanas izmaksas no nākamā gada 8. augusta, prognozēt, cik aptuveni atkalizmantotāju būs pirmajā gadā, un saprast, cik maksās licence, skaidroja B. Apine. Paredzēts, ka licences maksa tiek pārskatīta reizi gadā.
Vieta un darbības nodrošināšana
UR vadībai būs jāpieņem lēmums par informācijas sistēmas uzturēšanu. „PricewaterhouseCoopers” pašreiz piedāvā divas pieejas. Pirmā nosaka, ka UR maksimāli koncentrē visas uzturēšanas funkcijas organizācijas iekšienē. Šādā gadījumā serverus izvieto Tieslietu ministrijas datu centrā, serveriem atrodoties UR īpašumā. Savukārt UR darbinieki nodrošina UR IS administrēšanu un UR lietotāju palīdzības dienesta darbību.
Otra pieeja paredz, ka Uzņēmumu reģistrs visas UR IS uzturēšanas funkcijas nodrošina, izmantojot ārpakalpojumus. Šādā gadījumā paredzēta serveru noma, ārpakalpojuma sniedzējs nodrošina šo serveru administrēšanu un UR lietotāju palīdzības dienesta darbību.
Abos gadījumos rezerves serveru izmitināšana un administrēšana tiek nodrošināta ārpus UR (kā ārpakalpojums) un IS izmaiņu pieprasījumu izstrādi nodrošina UR IS izstrādātājs.
Tiesības uz iespējamo biznesu varēs iegūt tikai konkursa kārtībā
Lai noskaidrotu jaunās UR sistēmas uzturētāju, informatīvo paziņojumu par publisko iepirkumu varētu publicēt augusta beigās vai septembra sākumā, informēja UR galvenā valsts notāra vietniece funkciju jautājumos Guna Paidere. Pašlaik paredzēts, ka pieteikumus pretendenti varēs iesniegt aptuveni līdz oktobra vidum, savukārt novembrī un decembrī varētu būt zināmi konkursa rezultāti.
Vai būs izdevīgi komersantiem?
Kā jaunā sistēma ietekmēs gala lietotāju, kāda būs informācijas cena? Ar šo jautājumu kā būtiskāko diskusiju aizsāka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras juridiskais direktors Jānis Endziņš.
Valsts pārstāvji izteica prognozi, ka, palielinoties dalībnieku skaitam, cenai, visticamāk, vajadzētu samazināties. Turklāt pastāv arī noteikums, ka UR prasītā samaksa par informāciju nedrīkst pārsniegt šīs informācijas sagatavošanas cenu. Šis nosacījums, kas pašreiz attiecas uz UR rakstveida izsniegto informāciju, acīmredzot attieksies arī uz elektroniskās informācijas sniegšanu.
IS izstrādi finansēs no ERAF līdzekļiem. Aplēses jau esot zināmas, taču pašreiz speciālisti atturas minēt jebkādas summas. „Vienīgais uzticamais cipars būs tas, ko piedāvās [IS] piegādātājs, kas uzvarēs iepirkuma konkursā,” piebilda B. Apine. Skaidrības labad jāpiebilst, ka ar licences maksājumiem nav paredzēts segt IS izstrādes un ieviešanas izmaksas. No licencēm plānots saņemt sistēmas uzturēšanai nepieciešamo naudu.
"Dati ir valsts īpašums."
Pašreiz nav atbildes arī uz jautājumu, kā veidosies informācijas cena, vai tā būs lētāka vai dārgāka par pašreiz prasīto. Jo, kā izteicās UR pārstāvji, tas šobrīd ir viens no visgrūtākajiem uzdevumiem. Uzņēmumu reģistram būs jāizdara vairāki pieņēmumi attiecībā uz to informācijas apjomu, kādu tieši no UR pirktu fiziskās personas, kāda daļa paliktu komersantiem un kādu daļu informācijas komersanti pārdotu. Salīdzināšanai un aplēsēm UR rīcībā nav datu par to, cik un kāda informācija un par kādu naudu tiek nopirkta no „Lursoft”.
UR vadītājs Ringolds Balodis uzskata, ka būtu arī jāizbeidz situācija, ka nodokļu maksātāju nauda tiek tērēta šo datu pirkšanai, proti, valsts iestādēm šiem datiem būtu jābūt pieejamiem bez maksas, lai „valsts no valsts šo informāciju nepirktu”.
Atbildami jautājumi
Jautājumu divkaujā jaunās sistēmas modeļa izstrādātājus, bet jo vairāk – valsts pārstāvjus izaicināja UR konsultatīvās padomes loceklis, Juristu biedrības priekšsēdētājs Aivars Borovkovs, kurš deklarēja pārliecību, ka pašreizējais SIA „Lursoft” un valsts līgums „ir viens no labākajiem privātās partnerības paraugiem mūsu valstī”.
A. Borovkovam „PricewaterhouseCoopers” ziņojums atgādinot „fragmentu no 12 krēsliem”. Jurists izteica šaubas par sekām, kādas iestāsies, ja „Lursoft” emigrē, pārstāj darboties, jo pa kuru laiku kāds cits „uztaisīs sistēmu, kas būvēta 18 gadus”, un kas notiks, „jo „Lursoft” izštepselē sevi ārā”? Mazums, ka te kāds cits kaut ko gribot darīt. Vai nepieciešams veidot no jauna sistēmu, kas perfekti strādā? – neizpratnē ir A. Borovkovs.
Savukārt Jānis Endziņš teicās nesaprotam, kas ir bijis par pamatu pārskatīt attiecības ar esošajiem pakalpojuma sniedzējiem [Lursoft], viņam mulsinoši, ka sistēma strādā, bet ir mainījušies spēles noteikumi: „Mēs zinām ES prasības un to, ka līgums beidzas nākamgad. Tas viss, protams, jāņem vērā, un jautājumi jārisina, taču – kāpēc nevar vienoties par jauniem noteikumiem un netaisīt jaunu sistēmu?”
Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Ringolds Balodis vairākkārt norādīja, ka nav pašmērķa veidot šādu informācijas sistēmu (kaut gan būtu tikai normāli, ja šāda sistēma piederētu valstij), taču to ir radījusi vitāla nepieciešamība - pēc gada beidzas līgums ar „Lursoft”, kā arī ES direktīva paredz konkrētus nosacījumus par ekskluzivitāti.
Jaunās sistēmas oponentiem, atbildot uz visos jautājumos ietverto domu, vai tomēr nevar turpināt esošās attiecības ar „Lursoft”, TM valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis atgādināja: „Valstī pastāv Iepirkumu likums, kas paredz noteiktas attiecības starp valsti un komersantiem, kā tiek iepirkti pakalpojumi. Tas ir pakalpojums, ko valsts pērk no privātas kompānijas.” TM valsts sekretārs piebilda, ka ir daudz pārmetumu no citiem komersantiem, kas ir ieinteresēti informācijas atkalizmantošanā un sistēmas uzturēšanā, un „mums nav nekāda juridiska pamata tikai tāpat tās attiecības [ar Lursoft] pārslēgt uz citiem pamatiem”.
Turklāt pašreiz pret Latviju Eiropas Komisija ir ierosinājusi pārkāpumu procedūra par attiecībām ar „Lursoft” un valstij draud tiesvedība ar finansiālām sankcijām, kas „nebūs samērojamas ar visām uzturēšanas izmaksām”.
Savukārt UR vadītājs R.Balodis uzsvēra: „Mēs nerunājam par attiecību pārtraukšanu ar „Lursoft”, bet gan par to, ka jābūt atklātam konkursam. Oponenti, varbūt iespējamie „Lursoft” konkurenti, mums pārmet „Lursoft” lobēšanu. Domāju, ka tas ir pilnīgi nepamatoti.”
Jaunās sistēmas kritiķiem arī ienāca prātā ideja, ka vajag sarēķināt: kur būs lielāki izdevumi – maksājot Eiropas tiesas piespriesto sodu vai tad, kad sāksies jukas, mainot sistēmu? Juristiem nebija lieks valsts pārstāvju atgādinājums, ka samaksāšana neatbrīvo no saistību izpildes.
Konsultatīvās padomes sēdē piedalījās arī „Lursoft” pārstāvji, kuri izteicās, ka joprojām esot gatavi sistēmu pārdot. Valsts jau iepriekš ir atteikusies no šāda darījuma, jo runa ir bijusi par summu ar sešām nullēm.
Raksturojot diskusijas gaisotni, jāpiebilst, ka IS ir sarežģīts temats, tāpēc arī jautājumi par to bija visnegaidītākie. Piemēram, sēdes laikā attiecībā uz datubāzi izskanēja pat bažas, ka, izveidojot jaunu informācijas sistēmu, visi līdzšinējie dati tajā būs jāievada no jauna.
„Datus sistēmā ir ievadījuši UR darbinieki, par ko mēs runājam? Kolēģi, nepārvērtīsim to visu par farsu. Dati ir valsts īpašums,” atgādināja M. Lazdovskis.
No sarunas konteksta var secināt, ka valsts pārstāvji nenoraida iespēju, ka konkursā piedalīsies arī „Lursoft”. Piemēram, runājot par IS piegādātāja publisko iepirkumu, M. Lazdovskis atzina: termiņi ir saspringti. Pēc uzvarētāja noteikšanas IS izstrādei paliek nedaudz vairāk par septiņiem mēnešiem. „Taču mēs jau neesam baltas lapas priekšā. Mums sistēma ir. Mēs ļoti ceram, ka mums būs piedāvājums, vismaz viens par šīs sistēmas tālāku izmantošanu.”
Ko lēmusi valdība
Interesentu un aizkulišu diskusijas par valsts datubāzes – Uzņēmumu reģistra informācijas – izmantošanu turpinās ilgstoši, jo intereses motīvs ir ievērojama apjoma peļņas iespējas.
Šā gada 27. aprīlī valdība slēgtā sēdē izskatīja informatīvo ziņojumu „Par Tieslietu ministrijas un SIA „Lursoft” noslēgtā līguma atbilstību tiesību aktiem un Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmu”. Kā liecina MK sēdes protokols, valdība atzinusi Tieslietu ministrijas un SIA „Lursoft” noslēgto līgumu par nepieciešamu, lai nodrošinātu būtiskas sabiedrības intereses.
Savukārt, ņemot vērā 2003. gada 17. novembra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu noteikto, lēmums paredz vairākus uzdevumus Tieslietu ministrijai:
1. Nepagarināt ar SIA „Lursoft” noslēgtā līguma darbību pēc tā termiņa beigām, tādējādi izbeidzot ar SIA „Lursoft” noslēgto līgumu 2011. gada 7. augustā, vienlaikus nodrošinot, ka Uzņēmumu reģistra nepārveidotie komercreģistra dati pēc 2011. gada 7. augusta ar vienādiem un nediskriminējošiem noteikumiem ir pieejami jebkurai trešajai personai atkalizmantošanai.
"Juristiem nebija lieks valsts pārstāvju atgādinājums, ka samaksāšana neatbrīvo no saistību izpildes."
2. Veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu Uzņēmumu reģistru ar informācijas sistēmu (iegādājoties esošo vai izstrādājot jaunu) pēc 2011. gada 7. augusta.
3. Divu mēnešu laikā sagatavot informāciju par noslēgtā līguma ar SIA „Lursoft” atbilstību Direktīvas apsvērumiem un publicēt to Tieslietu ministrijas interneta mājaslapā un laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.
4. Pieņemt zināšanai, ka projekta tēma „Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas izveide” atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 15. marta rīkojuma Nr. 147 „Par elektroniskās pārvaldes un informācijas sabiedrības attīstības prioritāro projektu sarakstu” pielikumam „Ministriju, to pakļautībā un pārraudzībā esošo institūciju prioritāro projektu saraksts elektroniskās pārvaldes un informācijas sabiedrības attīstības jomā Eiropas Savienības fondu 2007.–2013. gada plānošanas periodam” ir iekļauta plānoto projektu sarakstā un projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir noteiktas Ls 3 040 000 apmērā.
5. Tieslietu ministrijai nodrošināt projekta īstenošanu.
Par atbilstību un atbildību pret ES noteikumiem
Tieslietu ministrijas sagatavotajā informācijā „Par līguma ar SIA „Lursoft” atbilstību Eiropas Komisijas Direktīvai 2003/98/EK” (publicēta „Latvijas Vēstnesī” 13. jūlijā) ar norādi, ka ņemti vērā arī Ministru kabineta 2007. gada 22. maija noteikumi Nr. 338 „Kārtība, kādā tiek piešķirtas ekskluzīvas tiesības informācijas atkalizmantošanai un publiskota informācija par šādu tiesību piešķiršanu”, ministrija informē, ka šīs Direktīvas mērķis ir nodrošināt godīgus, samērīgus un nediskriminējošus nosacījumus valsts sektora informācijas atkalizmantošanai.
Direktīvas 11. pants „Aizliegums slēgt ekskluzīvas vienošanās” noteic, ka valsts sektora informācijas atkalizmantošana ir pieejama visiem iespējamiem tirgus dalībniekiem, taču, ja nepieciešamas ekskluzīvas tiesības, lai sniegtu pakalpojumus sabiedrības interesēs, tās var tikt radītas, pārskatot to pamatotību reizi trijos gados.
Informācijā izklāstīts TM un SIA „Lursoft” 2001. gada 7. augustā noslēgtā līguma par Uzņēmumu reģistra automatizētās sistēmas licenci un apkalpošanu saturs. Līgums noteic, ka sabiedrība „Lursoft” apmaiņā pret Uzņēmumu reģistra automatizētās sistēmas izņēmuma lietošanas licenci ir ieguvusi tiesības saņemt Uzņēmumu reģistrā uzkrāto publisko informāciju un izmantot to komerciāliem nolūkiem.
Izvērtējot līguma noteikumu atbilstību ES Tiesas praksē definētiem kritērijiem, secināts, ka līgums atbilst informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanai sabiedrības interesēs, un tā darbība ir turpināma līdz līguma termiņa beigām - 2011. gada 7. augustam.
TM arī norāda, ka atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 27. aprīļa sēdē (protokols Nr. 21, 50.§) nolemtajam ir uzsākta nepieciešamo pasākumu veikšana, lai nodrošinātu Uzņēmumu reģistru ar informācijas sistēmu pēc 2011. gada 7. augusta.
UZZIŅAI
Informācijas atkalizmantošana – valsts sektora iestāžu rīcībā esošo dokumentu izmantošana, ko veic fiziskas vai juridiskas personas komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem, izņemot sākotnējo mērķi, kuram dokuments tika izgatavots, pildot publisko uzdevumu.
Dokumentu apmaiņa starp valsts sektora iestādēm, kas tiek veikta, vienīgi pildot to publiskos uzdevumus, nav atkalizmantošana. (Sakaru Pasaule, Nr. 1(49), 2008.)
