Interneta mājaslapā www.bestbaltic.lv atrodamas gan
vairāk nekā 30 latviešu veidotas filmas - no Jura Podnieka "Vai
viegli būt jaunam?" līdz animācijas studijā "Rija" veidotajam
"Randiņam Belevilā" (režisors Silvēns Šomē (Sylvain
Chomet)) - gan dažas Lietuvā un Igaunijā režisētas un
producētas filmas.
"Best Baltic" ir komerciāls projekts, kas savulaik guvis
atbalstu Nacionālā Kino centra projektu konkursā "Citi nozares
projekti", un tā vadītājs ir Roberts Vinovskis, kas pats ir filmu
režisors un producents. Kā norāda Nacionālā Kino centra ārējo
attiecību speciāliste Zanda Dūdiņa, projekta attīstības gaitā
esot iecerēts iesaistīt vairāk sadarbības partneru no Lietuvas un
Igaunijas, jo filmu izplatīšana ir diezgan neattīstīts lauciņš
visās Baltijas valstīs. Salīdzinoši mazā mērķauditorija, valodas
barjeras un citas reģionam raksturīgās mārketinga nianses līdz
šim nav radījušas drosmi kādam uzsākt līdzīgu projektu.
Institūcijas, kas nodarbojas ar filmu izplatīšanu, organizē
filmu reklāmas pasākumus, izplata tirgū saistītos produktus un
palīdz filmai nokļūt pie skatītājiem - kā kinoteātros, tā DVD
formātā. Pasaules mērogā ar filmu izplatīšanu nodarbojas dažādas
kompānijas, no kurām lielākās kino cienītājiem ir pazīstamas, kā
Warner Bros, Paramount, Walt Disney/Buena Vista,
Sony/Columbia, Twentieth Century Fox un Universal.
Peļņas apjoma ziņā šī industrija nav salīdzināma ne ar vienu citu
izklaides nozari. Šīs organizācijas sadarbojas ar filmu
producentiem un bieži filmu uzņemšanai sniedz pat
finansējumu.
| "Ar filmu nekomerciālu
izplatīšanu, t.i., pieteikšanu dažādiem festivāliem,
Latvijā nodarbojas Nacionālais Kino centrs." |
|
Ar nekomerciālu filmu izplatīšanu, t.i., filmu pieteikšanu
dažādiem festivāliem, Latvijā nodarbojas Nacionālais Kino centrs,
bet, tiklīdz jādomā par investīcijām, kas nepieciešamas filmas
izplatīšanai peļņas nolūkos, visas rūpes ir jāuzņemas
producentiem vai jāsadarbojas ar ārvalstu kompānijām.
Jura Podnieka filmu studijas direktore Antra
Cilinska atklāj, ka filmu izplatīšana pie mums pagaidām
pilnībā ir atkarīga no producenta stratēģijas un iespējām.
Ārzemju izplatītāji ar latviešu filmām īpaši neaizraujas, dažu
filmu popularizēšanu praktizējusi ACME, kas rūpējas par
kinoteātra "Forum Cinemas" repertuāru un atbild par filmu
stendiem veikalu tīklos Filmshop, Elcor, kā arī vairākos
Rimi un Maxima tīklu veikalos.
Producenti šobrīd domā par nepieciešamību pašu spēkiem
izveidot institūciju, kas nodarbotos ar latviešu filmu komerciālu
izplatīšanu.
Lai filma ieinteresētu skatītāju, producenti vispirms mēģina
izrādīt filmu Rīgā, tad - pa visu Latviju; tīkls pamazām sāk
attīstīties, un liela nozīme, protams, arī televīzijai un DVD.
Lai filmu iespējami popularizētu, būtu nepieciešama milzīga
reklāmas kampaņa un prasmīgs mārketinga, taču šā brīža trūcīgā
finansējuma dēļ tas neesot iespējams. Vietējais tirgus ir ļoti
mazs, bet, lai izplatītu filmu ārvalstīs, kaut vai Lietuvā un
Igaunijā, ir vairāki priekšnoteikumi - valoda, aktieri, stāsts
un, protams, filmas kvalitāte.
Vaicāta par nepieciešamajiem uzlabojumiem nozarē, A.Cilinska
norāda, ka vienlīdz būtu jāvērtē, kādām filmām piešķirt
finansējumu, gan kā tām nonākt pie skatītāja. Jura Podnieka filmu
studijas direktore uzskata, ka rezultāti būtu pozitīvi, ja gadā
tiktu izveidotas vismaz piecas labas aktierfilmas, kas būtu
spējīgas konkurēt starptautiskajā tirgū, taču patlaban atkal
saskaramies ar spiedīgo finanšu situāciju. Viņa atzīst: kino
nozare tā arī nepiedzīvoja treknos gadus, kino
ļaudis nav saņēmuši to nepieciešamo stimulu, lai varētu kaut
atsperties un teikt - jā, sajutām, ka ir, un tagad pierādīsim, ko
varam!
| "Filmu izplatīšana peļņas nolūkos
pagaidām ir pilnībā atkarīga no producenta stratēģijas
un iespējām." |
|
A.Cilinska uzskata, ka svarīgākais, kas kino veidotājiem
šobrīd darāms, ir meklēt veidus, kā Latvijas skatītājus
ieinteresēt par latviešu filmām. Viņa uzsver: "Domāju, ka
nacionālais kino ir ļoti būtisks katrai nācijai pašai, un, ja tas
vēl spēj ceļot aiz robežām, tad jau tas ir izcili. Bet par to ir
jācīnās!"
Apstākļi Latvijas kino nozarē nav tie spožākie - valsts
sniegtais finansējums filmu uzņemšanai nav pārāk dāsns, un arī
izredzes ar savu filmu kaut ko nopelnīt ir visai niecīgas. Tādēļ,
šķiet, daudzus mūsu filmu režisorus varētu salīdzināt ar neviena
nesaprastiem dzejniekiem romantiķiem, kas sēž jumtistabiņā un
krauj kaudzēs pantus nākamajām paaudzēm.
Savā starpā, tuvāku draugu un pašiniciatīvas pilnu skatītāju
lokā neliela apmaiņa ar filmām notiek, bet plašāka publika
diemžēl uzskata, ka "Latvijā jau nekāda kino vairs nav", ka, lūk,
kādreiz bija "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", bet tagad tikai paretam
kāds kaut ko "uztaisa" un, spriežot pēc trūkstošās ažiotāžas,
neko pārmērīgas ievērības cienīgu.
Jau iepriekš skeptiski noskaņoti par latviešu kino, skatītāji
nealkst meklēt iespēju redzēt ko jaunu, ja vien nav uzkurināta
pietiekama intriga, bet reti kurš režisors vai producents pats
saviem spēkiem spēj savu filmu reklamēt un meklēt iespējami
plašākas izrādīšanas iespējas, ja knapi, knapi sagrabinājis naudu
filmas pabeigšanai.
| "Kino nozare tā arī nepiedzīvoja
treknos gadus, kino ļaudis nav saņēmuši to nepieciešamo
stimulu, lai varētu kaut atsperties un teikt - jā,
sajutām, ka ir, un tagad pierādīsim, ko varam!" |
| A.Cilinska |
|
Kamēr vēl nav izveidota speciāla organizācija, kas nodarbotos
ar latviešu filmu popularizēšanu un izplatīšanu, producentiem
vien jācīnās pašiem, bet skatītājiem - jāsamierinās ar filmu
pieejamību, kāda tā patlaban ir.
Uzziņai
Best Baltic piedāvātos DVD diskus var iegādāties
tirdzniecības punktos Rīgas Kinomuzejā, grāmatnīcā "Satori
grāmatas", galerijā "Istaba" un citviet Rīgā; salonā "Grieži"
Cēsīs un "Rotu Galerijā" Liepājā; arī interneta mājaslapā
www.bestbaltic.lv.
Tajā šobrīd pieejamas 36 filmas - viena igauņu, divas
lietuviešu un 33 latviešu filmas. Tās sagrupētas pēc veidiem
(spēlfima, animācija, dokumentālā filma) vai specifikācijas
(mūzika, filma bērniem, DVD ROM, specializētās filmas). Pie
katras filmas apraksta atrodami arī šķirkļi, kas ļauj sagrupēt un
apskatīt filmas arī pēc žanriem un citiem parametriem - starp
drāmām atrodam, piemēram, četru režisoru veidoto
"Vogelfrei" un Viestura Kairiša filmu "Tumšie brieži"; starp
patriotiskajām filmām - Aigara Graubas drāmu "Baiga
vasara" vai Jāņa Ozoliņa-Ozola dokumentālo filmu "Trejādas
saules". Pieejamas arī vairākas izlases - nesen izdotais DVD
disks ar Rolanda Kalniņa aizliegtajām filmām, studijas "Rija"
veidotā animācijas izlase "Tiem, kam pāri 16"; Vladimira Ļeščova
animācijas filmas un animācijas izlase bērniem.