Līdz 2009. gada 1. jūlijam interešu izglītību valstī koordinēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pakļautības iestāde - 1996. gadā dibinātais Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs (VJIC). Ar Ministru kabineta (MK) 2002. gada 4. jūnija lēmumu VJIC tiek reorganizēts par IZM pakļautībā esošu valsts pārvaldes iestādi jaunatnes politikas īstenošanai.

Pamatojoties uz MK rīkojumu Nr. 581, ar 2004. gada 1. oktobri jaunatnes politikas izstrādes, organizēšanas un koordinēšanas funkcijas tiek nodotas Bērnu un ģimenes lietu ministrijai (BĢSILM). Reorganizējot BĢSILM un sadalot tās funkcijas Labklājības, Tieslietu un Izglītības un zinātnes ministrijām, ar 2009. gada 1. jūniju valsts jaunatnes politikas izstrāde atkal ir uzticēta Izglītības un zinātnes ministrijai.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15. panta trešās daļas 2. punktu ar 2009. gada 1. jūliju trīs IZM tiešās pārvaldes iestādes - Izglītības satura un eksaminācijas centrs, Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs un Valsts speciālās izglītības centrs - tika apvienotas un izveidota jauna IZM pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde - Valsts izglītības satura centrs (VISC), kura vadītāja vietnieces un Interešu izglītības un tālākizglītības departamenta direktores amata pienākumus veic Agra Bērziņa.

Interešu izglītības mērķis

Interešu izglītībai Latvijā ir bagātas tradīcijas. Bērniem un jauniešiem tā nodrošina lietderīgu un saturīgu brīvā laika pavadīšanu, radošu pašizteiksmi, talantu izkopšanu, pašattīstību, socializāciju (dzīvesprasmju apgūšanu, antisociālas uzvedības prevenciju, sociālās atstumtības mazināšanu), prasmju un spēju pilnveidošanu, profesionālo iemaņu apguvi, karjeras plānošanu, formālajā izglītībā iegūto zināšanu un prasmju papildināšanu.

Visintensīvāk socializācija notiek bērnībā un pusaudža gados, un šajos vecumposmos apgūtās zināšanas, prasmes un iemaņas, attieksmes ļauj pilnvērtīgāk turpināt personības pilnveidi un izglītošanos vēlāk.

Bērnu un jauniešu iesaistīšanās interešu izglītībā attīsta viņu pašapziņu, iemāca izprast sevi, novērtēt savas spējas, pieredzi, sasniegumus, personiskās īpašības, apzināt stiprās un vājās puses, veidot atbildīgu attieksmi pret dzīvi, profesijas izvēli, nākotnes plāniem un to īstenošanu.

Dažādās nodarbēs bērni un jaunieši apgūst un pilnveido tādas sociālās prasmes kā māka darboties komandā, publiski uzstāties un prezentēt savus sasniegumus, izvērtēt panākumus un kļūdas, izteikt un pamatot savas domas un viedokli, ievērot uzvedības etiķeti, sadarboties ar vienaudžiem. Palielinās arī viņu pilsoniskā aktivitāte un atbildība.

Iesaistīšanās interešu izglītībā bērniem un jauniešiem dod iespēju nonākt citā vidē, iegūt jaunu informāciju, draugus, motivē apgūt jaunas zināšanas, iemaņas, kā arī likt tās lietā praksē un savos atklājumos dalīties ar citiem.

Īpaši būtiski interešu izglītībā iesaistīt būtu šādas bērnu un jauniešu mērķgrupas:

• īpaši talantīgie bērni un jaunieši,
• sociālā riska ģimeņu bērni, ielas bērni,
• bez vecāku aizgādības palikušie bērni un bāreņi,
• bērni, kas ilgstoši slimo; bērni invalīdi; bērni ar speciālām vajadzībām,
• nepilngadīgo lietu inspekcijas un probācijas dienesta uzskaitē esošie bērni; nepilngadīgie ieslodzījumu vietās.

Interešu izglītības programmas

Interešu izglītībā tiek piedāvātas dažādas izglītojošas programmas:

• kultūrizglītības (dejas māksla, mūzika, vizuālā un lietišķā māksla, teātra māksla u.c.);
• tehniskās jaunrades (tehniskā modelēšana, automodelisms, elektronika, video, foto u.c.);
• vides izglītības (mazpulki, gidi, ekoloģija, floristika, vides pētnieki, zooloģijas, botānikas u.c.);
• jaunatnes darba (skolēnu pašpārvaldes, jaunatnes klubi un interešu grupas, skauti un gaidas u.c.);
• sporta (sporta dejas, šahs un dambrete, orientēšanās, tūrisms, basketbols u.c.);
• citas (žurnālistika, estētikas skola, stila mācība, svešvaloda, literārā jaunrade u.c.).

Interešu izglītības saturu nosaka pieprasījums un interešu izglītības programmu īstenotāju piedāvājums, darba tirgus, valsts sociālās, ekonomiskās un kultūrvēsturiskās situācijas specifika.

Sadarbībā ar Valsts izglītības satura centra speciālistiem darbojas Interešu izglītības iestāžu direktoru konsultatīvā padome, kuras pamatuzdevums ir izstrādāt priekšlikumus interešu izglītības attīstības plānošanai un īstenošanai valstī, kā arī dažādu žanru konsultatīvās padomes un ekspertu komisijas, kas savukārt izstrādā priekšlikumus, sniedz vērtējumus un nākotnes redzējumus žanra attīstībā.

Programmu īstenošana

Interešu izglītības programmas tiek īstenotas pirmsskolas, vispārējās, speciālās, interešu izglītības, profesionālās un profesionālās ievirzes izglītības iestādēs, kā arī privātajās izglītības iestādēs un pedagogu privātpraksē, iesaistot bērnus un jauniešus vecumā no 3 līdz 25 gadu vecumam.

Interešu izglītības programmās ir iesaistījušies vairāk nekā 250 tūkstoši bērnu un jauniešu. Kāpēc viņi iesaistās? Interešu izglītības iestādēs, centros un pulciņos bērni un jaunieši var attīstīt savas spējas, talantu un darīt to, ko nedara visi. Varbūt tieši tā var atrast savu dzīves aicinājumu, jaunus draugus, kuriem ir līdzīgas intereses.

Interešu izglītības programmas tiek īstenotas pedagoga, kam ir atbilstoša izglītība un kvalifikācija, vadībā. Tāpat pedagogi rūpējas, lai izglītojamiem būtu pieejama piemērota materiāli tehniskā bāze.

Interešu izglītībā tiek piedāvātas dažādas darbības formas: individuālas nodarbības un nodarbības pulciņos, kolektīvos; interešu klubiņi, nometnes; brīvā laika istabas, rotaļu telpas; kopīgi pasākumi, iesaistīšanās dažādos projektos u.c.

Interešu izglītības finansēšana

Interešu izglītība Latvijā tiek finansēta pēc programmu principa. Tā kā vistiešāk interešu izglītību veic interešu izglītības iestādes, kuras pārsvarā dibinājušas pašvaldības, interešu izglītības programmas pamatā tiek finansētas no pašvaldību budžeta līdzekļiem un no valsts budžeta - kā mērķdotācijas republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām interešu izglītības programmu pedagogu daļējai darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Vēl finansējumu veido vecāku iemaksas un citi finanšu avoti (piemēram, projekti, fondi).

Valsts budžeta finansējums jeb mērķdotācija pašvaldībām interešu izglītības programmu un sporta skolu pedagogu daļējai darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām:

• 2009. gada janvārim-augustam - 7 552 924 lati;
• 2009. gada septembrim-decembrim - 1 546 284 lati (4 mēnešiem katram izglītojamajam - Ls 6,72; vienam mēnesim - Ls 1,68);
• 2010. gada janvārim - augustam - 4 778 256 lati.

IZM Interešu izglītības un tālākizglītības departamenta direktore A.Bērziņa rezumē, ka, salīdzinot piešķirto finansējumu 2010. gadam ar 2009. gada pēdējiem 4 mēnešiem, tas ir pieaudzis par aptuveni 30 procentiem. Šobrīd no pašvaldību interešu izglītības programmu izvērtēšanas un mērķdotācijas sadales komisijām Valsts izglītības satura centrā ienāk informācija par to, kā valsts budžeta mērķdotācija 2010. gadam ir sadalīta pašvaldībās, kurām interešu izglītības programmām dota prioritāte. Konkrēti par situāciju interešu izglītībā katrā novadā un pilsētā varēs spriest pēc informācijas apkopošanas un analīzes, precizē A.Bērziņa.

Tā kā bērnu un jauniešu centri ir pašvaldības interešu izglītības iestādes, par dalību šajos pulciņos bērnu vecākiem jāmaksā līdzdalības maksājums. Piemēram, saskaņā ar Rīgas domes 26.08.2008. lēmumu Nr. 4127 "Par Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta padotībā esošo interešu izglītības iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem" (grozījumi ar domes 13.10.2009. lēmumu Nr. 380) interešu izglītības iestādēs dalības maksa ir šāda: kultūrizglītojošos pulciņos - līdz 5 latiem mēnesī; tehniskajā jaunradē - līdz 10 latiem; sporta dejās - līdz 15 latiem; sporta pulciņos - līdz 6 latiem mēnesī. Taču ir ļoti daudzi pulciņi, kuros par nodarbībām nav jāmaksā. Vecāku finansējums galvenokārt paredzēts mācību procesam nepieciešamo materiālu un inventāra iegādei (papīrs, otas, krāsas, treniņtērps, tenisa raketes u.tml.).

Visi interešu izglītības centri skolu brīvlaikos organizē nometnes, kurās piedalīties var tikai tie bērni un jaunieši, kas visa gada laikā apmeklējuši kādu interešu izglītības kolektīvu vai pulciņu.

Saskaņā ar jau minēto RD lēmumu līdzdalības maksājums interešu izglītības iestāžu organizētajās nometnēs ir: dienas nometnē - līdz 7 latiem vienam audzēknim dienā, diennakts nometnē - līdz 15 latiem vienam audzēknim diennaktī. Dalības maksa sacensībās, festivālos, konkursos u.c. pasākumos - līdz 10 latiem vienai personai.

Pedagogu darba samaksa par individuālo nodarbību tiek noteikta atbilstoši 28.07.2009. Ministru kabineta noteikumiem Nr. 836 "Pedagogu darba samaksas noteikumi".

Interešu izglītības iestāžu skaits sarūk

Interešu izglītības attīstību kopumā nopietni skārusi gan valsts ekonomiskā krīze, gan administratīvi teritoriālā reforma, jo interešu izglītības iestādes (bērnu un jauniešu centri, atbilstošas izglītības un pieredzes bagāti pedagogi, nodrošināta koordinēšana un pārraudzība bija gandrīz visos rajonos. Izveidojoties novadiem, daudzu ar interešu izglītību saistītu jautājumu risināšana ir kļuvusi sarežģītāka.

Pašvaldības ir ieinteresētas bērnu un jauniešu saturīga brīvā laika nodrošināšanā, tomēr statistikas dati liecina, ka interešu izglītības iestāžu skaits sarūk. Pašvaldību dibinātās interešu izglītības iestādes 2007./2008. un 2008./2009. mācību gadā bija 63, bet 2009./2010. mācību gadā - vairs tikai 48.

2009. gadā slēgtas šādas iestādes:

• Jelgavas rajona padomes Kultūras un interešu izglītības centrs,
• Salacgrīvas pilsētas ar lauku teritoriju domes interešu izglītība centrs "Devītais vilnis",
• Ludzas pilsētas Bērnu un jauniešu mediju centrs,
• Jūrmalas Bērnu un jauniešu valodu centrs,
• Zaigas Jansones- Ivanovas Tenisa centrs - skola,
• Bērnu un jauniešu centrs "Smaile" Rīgā.

Reorganizētās interešu izglītības iestādes:

• Jūrmalas Tehniskās jaunrades, sporta un atpūtas centrs apvienots ar Jūrmalas Jauno dabas draugu centru; izveidots Jūrmalas Bērnu un jauniešu interešu centrs;
• Maltas Bērnu un jauniešu centrs kā struktūrvienība pievienots Maltas vidusskolai;
• Balvu rajona Bērnu un jauniešu centrs kā struktūrvienība pievienots Balvu Kultūras un atpūtas centram;
• Viļānu Bērnu un jauniešu centrs kā struktūrvienība pievienots Viļānu vidusskolai;
• Preiļu rajona Bērnu un jauniešu Tehniskās jaunrades centrs ir apvienots ar Preiļu novada bērnu un jauniešu centru.
• Vienā iestādē apvienotas trīs interešu izglītības iestādes Liepājā: Liepājas Bērnu un jauniešu centrs, Liepājas Bērnu un jauniešu Tehniskās jaunrades centrs un Liepājas Mākslinieciskās jaunrades centrs "Vaduguns"; izveidots Liepājas Bērnu un jaunatnes centrs.

Nepieļaut sistēmas sabrukumu

Par to, kas mainījies interešu izglītības jomā un tās finansēšanā, LV.LV skaidro Viļānu vidusskolas direktors Pēteris Tretjuks:

"Sākot ar 2009./2010. mācību gada 1. septembri, valsts finansējums interešu izglītībai samazinājies vairāk nekā divas reizes salīdzinājumā ar iepriekšējo mācību gadu. Viļānu novada pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu - Viļānu Bērnu un jaunatnes centru (VBJC) kā struktūrvienību pievienot Viļānu vidusskolai. Šāds lēmums tika pieņemts, lai pēc iespējas saglabātu apmaksājamo interešu izglītības programmu skaitu un mazāk tērētu administratīvajiem izdevumiem.

VBJC darbība notiek tajās pašās telpās, kur iepriekš, darbojas mazāk pedagogu, ir samazinājies skolēnu skaits. Visi pedagogi ir iekļauti Viļānu vidusskolas štatu sastāvā un vienotā tarifikācijā. Atsevišķās interešu izglītības programmās, piemēram, dambretes apmācībā, skolotājs strādāja bez atlīdzības. Sākot ar šā gada 1. janvāri, finansējums ir uzlabojies un atsevišķās izglītības programmās radusies iespēja palielināt apmaksājamo stundu skaitu. Lielāku finansējumu, veidojot jauno tarifikāciju, Viļānu novada pašvaldība piešķīrusi tiem interešu izglītības pulciņiem, kas, iespējams, šogad varētu piedalīties X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos - tie ir deju kolektīvi un koris."

P.Tretjuks domā, ka šādu struktūrvienību pastāvēšana, kā arī skolu-filiāļu veidošana ir pieļaujama tikai kādā laika posmā, bet, uzlabojoties finansējumam, ir jāatgriežas pie iepriekšējās sistēmas - proti, katrā iestādē ir jābūt savam vadītājam. Tai pašā laikā skolas direktors norāda: labāk veidot filiāles vai struktūrvienības nekā šādas izglītības iestādes slēgt vispār.

Nereti izskanējušās domas un idejas, ka turpmāk interešu izglītība būtu jāapmaksā skolēnu vecākiem un valsts šajā jomā varētu pilnībā atiet malā, direktors noraida un uzskata, ka šāda situācija būtu pilnīgi aplama, jo, ņemot vērā vecāku pašreizējās materiālās iespējas, viņi diez vai spēs maksāt par savu bērnu interešu izglītību. "Līdz ar to tas radītu šīs sistēmas sabrukumu. Tas pats sakāms par sporta, mūzikas un mākslas skolām," ir pārliecināts Viļānu vidusskolas vadītājs.