Gaismas tīkls iespīd Viļānu pilsētas bibliotēkā

Viļānu pilsētas bibliotēka ir ne tikai grāmatu krātuve, bet arī rosīga, iedvesmojoša vide un apgaismes un kultūras centrs vietējai sabiedrībai. Bibliotēkas rīkotajos pasākumos - grāmatu dienās, mākslas izstādēs, tikšanās ar interesantiem cilvēkiem, dzejas pēcpusdienās u.c. - aizvien saista bibliotēkas darbinieku bagātīgā izdoma, izkoptā gaume un sirsnīgā, ieinteresētā attieksme pret cilvēkiem. Tiesa, tas lielā mērā ir bibliotēkas direktores Zelmas Tučes nopelns, nenogurstoši sadarbojoties ar vietējo pašvaldību un aktīvi iestājoties par bibliotēkas un iedzīvotāju vajadzībām savā pilsētā, savā novadā. Viņa prasmīgi vada kolektīvu un rūpējas, lai datori būtu kārtībā, un interneta problēmas risina gan ar novada domi, gan "Lattelekom" un datoroperatoriem.

Pateicoties informācijas tehnoloģijām - Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas (VVBIS) projektam jeb Gaismas tīklam, kuru īsteno Kultūras ministrijas pakļautībā esošā v/a "Kultūras informācijas sistēmas" (KIS), - Viļānu novada Viļānu pilsētas bibliotēka kļuvusi par sabiedrības izglītošanas centru un piedāvā vietējiem iedzīvotājiem tādu pakalpojumu klāstu, par ko pirms gadiem desmit pat sapņot nevarēja. Vēl tālākā nākotnē, kas, protams, ir daudzu desmitu gadu darbs, Gaismas tīkls varētu nodrošināt plašāku piekļuvi Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) krājumiem, kuru masveida digitalizācija tikko sākusies, un pavērs plašākas kultūrvēsturisko materiālu apguves iespējas daudz lielākam bibliotēkas lietotāju lokam, un ļaus atrast pavisam īsā laikā pat ļoti specifisku informāciju. Latvijas Digitālās bibliotēkas iecere ir digitalizēt visu Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu, dodot iespēju iedzīvotājiem ar interneta palīdzību iepazīt gan jaunākos, gan senos unikālos izdevumus, kas fiziski atrodas bibliotēku krātuvēs visā Latvijā.

Viļānu pilsētas bibliotēkas direktore Zelma Tuče uzsver - VVBIS projekta realizācijas rezultātā internets ir ikdiena Viļānu pilsētas bibliotēkā, un viņas vadītā bibliotēka ir līdzvērtīga partnere novada un valsts mērogā bibliotēku un informācijas tīklā. Bibliotēkā ieviestie uzlabojumi - bezmaksas internets, modernās tehnoloģijas un kvalificēta personāla palīdzība - noteikti cēluši gan bibliotēkas prestižu, gan darbinieku kvalifikāciju, gan piesaistījuši apmeklētājus. Katrā Latvijas novadā ir izveidots bibliotēku elektroniskais kopkatalogs, kurā pieejama informācija par jebkurā Latvijas bibliotēkā glabātajām grāmatām vai citiem iespieddarbiem, nodrošinot katra bibliotēkas apmeklētāja iespējas atrast sev nepieciešamo iespieddarbu, kā arī pasūtīt un saņemt to sev ērtā veidā un vietā.

Liels ieguvums bibliotēkas darbiniekiem bijuši daudzie bezmaksas kursi, kuri devuši iespēju bibliotekāriem sekmīgi iekļauties vienotajā informācijas tehnoloģiju sistēmā. Kursi turpināsies arī šogad. Protams, sakarā ar grūto finansiālo situāciju pašvaldībās būtu vēlams, lai interneta pakalpojumus valsts segtu pilnā apmērā, jo pašlaik pusi no tiem apmaksā novads. Bibliotēkas direktore cer, ka šis projekts turpināsies, jo noveco un lūst aparatūra, bet bibliotēkām trūkst finansējuma šo problēmu risināšanai.

Jāpiebilst, ka bezmaksas interneta nodrošināšanai pašvaldību publiskajās bibliotēkās 2009. gadā bija piešķirts 403 790 latu - uz pusi mazāk nekā 2008. gadā. Šogad finansējums samazinājies vēl vairāk, piešķirti pāri par 316 000 latu. Bibliotēku uzturēšanai patlaban tiek tērēti 0,8% valsts budžeta un 0,9% pašvaldību budžeta līdzekļu.

Savukārt bibliogrāfe Anda Skrindževska norāda - šobrīd Viļānu pilsētas bibliotēka nodrošina informāciju, kas ir būtiska, lai bērni varētu sekmīgi darboties mūsdienu informācijas un zināšanu sabiedrībā, atzīstot, ka jaunatne tagad ir krietni vairāk orientēta uz internetu nekā uz iespieddarbu lasīšanu. Tas, protams, ir mīnuss, tomēr A.Skrindževska ir optimiste, jo uzskata, ka senās vērtības (iespieddarbi) neaizies zudībā: būs vieta grāmatai un žurnālam, būs internetam un datorpakalpojumiem. "Labāk, lai jaunieši sēž pie datoriem kultūras iestādē, nevis klīst pa ielām," viņa ir pārliecināta.

Apmeklējums Viļānu pilsētas bibliotēkā patiešām ir liels -dienā vidēji pie datoriem atrodas 20-30 pieaugušo, apmēram tikpat datorapmeklētāju ik dienas ir arī Bērnu nodaļā. Būtu vēl vairāk, ja būtu vairāk datoru, domā bibliotekāres. Pēc A.Skrindževskas stāstītā, bibliotēku apmeklē daudz bezdarbnieku, skolēnu un pensionāru, kuri krīzes apstākļos labprāt pavada lielu dienas daļu bibliotēkas draudzīgajā un intelektuālajā vidē. Turklāt daudzi cilvēki vairs nevar atļauties pirkt grāmatas un pasūtīt presi. Daudzi lūdz padomu, un bibliotekārēm ir gandarījums, ka visi apmeklētie kursi nav bijuši velti un viņas daudzos jautājumos var palīdzēt cilvēkiem.

"Man ir bijuši arī savi "skolēni", kurus šajos gados esmu apmācījusi darbam ar datoru," pieredzē dalās A.Skrindževska. "Tātad šis projekts ir milzīgs guvums mazpilsētu sabiedrībai, īpaši šeit, Latgalē - nabadzīgākajā Latvijas reģionā." Vienlaikus viņa piebilst, ka šajā laikā pieaudzis arī bibliotekāru darba apjoms, bet darbinieki ir samazināti līdz minimumam. Bibliotekāres nomāc arī zemais materiālais novērtējums, ko regulāri nākas izjust. Viņas ir norūpējušās arī par licencēto datubāzu augsto cenu. Sadarbības nosacījumi paredz, ka bibliotēku apmeklētājiem pieeja abonētajām datubāzēm ir bezmaksas, bet pašvaldības ierobežoto materiālo iespēju dēļ daudzas no šīm datubāzēm Viļānu pilsētas bibliotēkas apmeklētājiem patlaban nav pieejamas, taču, izmantojot datubāzes "Letonika", "Lursoft" un normatīvo aktu informācijas sistēmas resursus, bibliotēkas apmeklētāji varētu iegūt ne tikai papildu informāciju, bet arī piedalīties dažādos konkursos.

Pēc KIS sniegtās informācijas, šogad Latvijas bibliotēkām v/a "Kultūras informācijas sistēmas" projekta "Elektroniskās publikācijas Latvijas bibliotēkās" ietvaros kopumā pieejamas 15 datubāzes, no kurām latviešu valodā ir trīs - LETA, "Letonika" un "Lursoft", divas ir krievu valodā - "East View" un "Rubricon" un 10 angļu valodā, no kurām populārākās ir "EBSCO", "ProQuest, Britannica Online", "SAGE", "Emerald" un citas. Taču, ievērojami samazinoties valsts finansējumam, ne visu datubāzu abonēšanu aģentūra līdzfinansē. Piemēram, LETA šajā gadā netiek līdzfinansēta, "Lursoft" datubāzes abonēšanai saglabājas līdzfinansējums līdz 40% no pilnas abonēšanas maksas, bet, kā norāda aģentūra, izstrādājot cenu piedāvājumu, tiek ņemti vērā dažādi aspekti. Galvenais no tiem - datubāzes lietošanas statistikas rādītāji. Visvairāk Latvijas bibliotēkās tiek izmantota "Letonika.lv", kura jau otro gadu visām pašvaldību publiskajām bibliotēkām ir pieejama bez abonēšanas maksas. Pārējām cita tipa bibliotēkām ir noteikta abonēšanas maksas atlaide līdz 40%.

Bibliotēka - nozīmīga kultūrvides sastāvdaļa

Viļānu pilsētas iedzīvotāju intereses un vajadzības ir ļoti daudzveidīgas. Tie patiešām ir veiksmes stāsti, ko projekta "Trešais tēva dēls" laikā piedzīvojuši ne tikai bibliotēkas apmeklētāji, bet arī paši bibliotekāri. Tagad projektā iegūtās zināšanas viņi turpina izmantot savā ikdienas dzīvē.

"Lai arī saspringts, tas bija ļoti interesants laiks," secina bibliogrāfe A.Skrindževska. Kāda pensionēta skolotāja savos cienījamos gados priekā staro, kad saņem Draugos.lv vai pa e-pastu kādu skaistu apsveikumu vai slaidrādi, un ir ļoti gandarīta, kad pati kaut ko aizsūta draugiem vai radiem vai pilnīgi patstāvīgi internetā nomaksā kārtējos rēķinus.

Cienījamā pedagoģe stāsta: "Sākumā gāja grūti, pat datorpele atteicās mani klausīt. Tomēr pamest visu pusceļā - tas nav manā dabā. Tā diendienā gāju uz bibliotēku, konsultējos un praktizējos. Neskatoties uz saviem 80 gadiem un vairs ne tik ideālo atmiņu, pašu vajadzīgāko sev esmu apguvusi: varu sarakstīties ar radiem un draugiem, nosūtīt apsveikumus svētkos, nomaksāt internetbankā rēķinus, pameklēt atbildes uz interesējošiem jautājumiem."

Bibliotēkas lasītāja Baiba projektu "Trešais tēva dēls" vērtē kā lielu ieguvumu vietējai sabiedrībai. To var salīdzināt ar plaši pavērtām durvīm uz nezināmo, jo tieši caur šo projektu ir pavērušās plašas iespējas iepazīt datoru arī tiem cilvēkiem, kuriem tas nav pieejams mājās un kuriem nav iespēju apmeklēt datorapmācības kursus, secina Baiba. Bibliotēkas darbinieces, viņasprāt, ir laipnas, izpalīdzīgas un zinošas, un Viļānu pilsētas bibliotēka viņai asociējas ar miera ostu, kurā cilvēks var atslēgties no ikdienas rūpēm. Ļoti jaukas ir vietējo cilvēku jaunrades darbu izstādes un dzejas pēcpusdienas, kurās ir iespēja baudīt mākslu un aizgūt arī kādu ideju.

"Internetā var sameklēt materiālus jebkuram dzīves gadījumam - apsveikuma vārdus, receptes, mācību materiālus utt. Informācija internetā ir svaigāka, tādēļ arī interesantāka. Vajadzības ir tik dažādas, ka tad, ja par internetu būtu jāmaksā, diez vai tik plašu informāciju būtu iespējams saņemt. Treškārt, arī e-pasta pieeja ir liels ieguvums - sevišķi tad, ja informācija jānosūta steidzami," domā bibliotēkas apmeklētāja Iveta.

Arī Pāvels par 2007. gadā piedāvāto iespēju apgūt datormācības pamatus Viļānu pilsētas bibliotēkā saka atzinīgus vārdus. Bibliogrāfes A.Skrindževskas zināšanas plus uzņēmība un prasmīgais darbs, mācot savus "skolēnus", devuši pozitīvus rezultātus. "Es atklāju brīnišķīgo interneta pasauli un tā milzīgās iespējas," spriež Pāvels.

Bibliotēka - ne tikai informācijas, bet arī cerību centrs

Ir ļoti svarīgi, lai arī turpmāk pilsētu un pagastu bibliotēkas, tāpat kā skolas, būtu vietējās sabiedrības informācijas centri, kur jebkurš varētu ienākt un atrast vajadzīgo informāciju internetā. Kā uzskata Viļānu pilsētas bibliotēkas darbinieces, tādējādi itin sekmīgi var piesaistīt bibliotēkām vairāk jauniešu, jo pat tie, kurus sākumā varbūt piesaistītu tikai iespēja pasērfot internetā, ar laiku varētu kļūt arī par grāmatu un periodikas lasītājiem.

11.c klases skolēns Viktors vairākas reizes nedēļā iegriežas lasītavā, lai izmantotu bezmaksas internetu. "Grūti mūsdienās būtu iztikt bez interneta," viņš secina. "Bezmaksas interneta izmantošanas iespēja bibliotēkā man devusi plašas iespējas. Ar interneta palīdzību es sazinos ar saviem draugiem. Bieži skolā uzdod tādus uzdevumus, kuru izpildei nepieciešama papildu informācija. To es parasti atrodu internetā. Ja manā dzīvē nebūtu interneta, tad tā būtu citāda un apgrūtināta, jo ar interneta palīdzību daudzas dažādas lietas var paveikt ātrāk."

Bibliotēka veido savu publicitāti

Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas jeb Gaismas tīkla projekta ietvaros ir izveidots Viļānu pilsētas bibliotēkas emuārs http://vilanubibl.blogspot.com/, kurš regulāri tiek papildināts un aktualizēts ar jaunāko informāciju.

Informācijas laikmetā, kad internets līdztekus presei, televīzijai un telekomunikāciju tīklam kļuvis par pasaules komunikāciju un informācijas infrastruktūras pamatsastāvdaļu, bibliotēkas emuāram ir īpaša nozīme bibliotēkas attīstībā - tas ir izglītojošs rīks un metode, kas ietekmē komunikāciju ar vietējo sabiedrību, aktualizē bibliotēkas lomu mācīšanas, mācīšanās un radošos procesos, stāsta emuāra veidotāja, Viļānu pilsētas bibliotēkas bibliogrāfe A.Skrindževska.