Starptautiskās aizdevuma programmas ietvaros vienošanās par Nodomu vēstuli un Saprašanās memorandu starp Latviju, SVF un EK tika panāktas jau 14. aprīlī aizdevēju pārskata misijas laikā. SVF izpilddirektoru valde Nodomu vēstuli apstiprināja 25.maijā, savukārt ES komisārs Olli Rēns memorandu parakstīja šīs nedēļas sākumā, balstoties uz Ekonomikas un finanšu komitejas lēmumu, kurā ir pārstāvētas visas ES dalībvalstis.
"Tieši pēc abu dokumentu saskaņošanas un parakstīšanas arī starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s ir uzlabojusi Latvijas kredītreitinga nākotnes vērtējumu no stabila uz pozitīvu, tādējādi paužot atbalstu līdzšinējai valdības politikai, kas vērsta uz stabilitātes nodrošināšanu, ekonomikas izaugsmes atjaunošanu un sabiedrības labklājības uzlabošanu," uzsver finanšu ministrs Andris Vilks.
"Svarīgi, ka Nodomu vēstulē un Saprašanās memorandā tiek atzīmēts Latvijas sasniegtais progress finansiālās stabilitātes nodrošināšanā, veicot budžeta konsolidāciju un citus pasākumus, progress fiskālās disciplīnas stiprināšanā, nodokļu administrēšanā un valsts pārvaldes reformās. Tas skaidri pierāda, ka virziens, kādā valdība ir strādājusi, ir bijis pareizs un izsaku cerību, ka arī turpmāk kopīgiem spēkiem spēsim koncentrēties efektīvai un kvalitatīvai atlikušo apņemšanos izpildei" norāda finanšu ministrs.
Ņemot vērā Latvijas stratēģisko mērķi – ekonomikas stabilitātes nodrošināšana un izaugsmes atjaunošana, kā arī plānu pievienoties eirozonai 2014. gadā, dokumentos fiksēts Latvijas mērķis sasniegt 2012. gada budžeta deficīta mērķi zem 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tiecoties uz 2,5%, lai nodrošinātu drošu Māstrihtas deficīta kritērija izpildi. Plānots, ka 2013. gadā deficīts nepārsniegs 1,9% no IKP, bet 2014. gadā – 1,1% no IKP.
Lai sasniegtu deficīta mērķi, Latvijas valdības iezīmētie valsts budžeta izdevumu samazināšanas virzieni ir apsvērt valsts pārvaldes atalgojuma fonda un valsts subsīdiju apjoma samazināšanu, kā arī sociālo pabalstu sistēmas racionalizēšanas iespēju pārskatīšanu, vienlaikus uzlabojot pensiju sistēmas ilgtspēju, lai nodrošinātu ilgtermiņa sociālās aizsardzības sistēmas stabilitāti, par pamatu ņemot, tai skaitā, Pasaules Bankas valsts izdevumu pārskata un SVF tehniskās palīdzības ieteikumus. Valsts Kanceleja turpina veikt funkciju auditu, lai identificētu funkcijas, no kurām valsts pārvalde varētu atteikties vai veikt efektīvāk.
Tāpat Latvija ir apņēmusies stiprināt valsts fiskālo disciplīnu, līdz šā gada novembra beigām iesniedzot Saeimā fiskālās disciplīnas likumprojektu un tam nepieciešamos Satversmes grozījumus.
Turpinot Latvijas Hipotēku un zemes bankas (LHZB) pārveidi par attīstības finanšu institūciju, Latvijas valdība plāno sagatavot LHZB komercdaļas pārdošanas stratēģiju, lai faktiskais pārdošanas process varētu tikt uzsākts 2011.gada jūlijā un pabeigts līdz 2011.gada decembra vidum. Kā zināms, citu divu banku – Parex un Citadeles – pārdošanas stratēģiju valdība jau ir apstiprinājusi.
Ņemot vērā vispārējo finanšu sistēmas stabilizēšanos, kas samazina potenciālo banku sektora finansējuma nepieciešamību, līdzekļi banku sektora atbalstam, kas šobrīd atrodas Latvijas Bankā atvērtā apakškontā, var tikt atbrīvoti ar mērķi izmantot valdības vispārējo finanšu vajadzību nodrošināšanai:
- 300 miljoni eiro, pamatojoties uz LHZB pārveidošanas plāna iesniegšanu Komisijai 2011. gada aprīlī un Parex bankas risināšanas stratēģijas un Citadeles bankas pārdošanas stratēģijas apstiprināšanu 2011. gada maijā;
- 100 miljoni eiro, pamatojoties uz Eiropas Komisijai iesniegto LHZB komerciālās daļas pārdošanas stratēģiju;
- atlikušie 249 miljoni eiro, pamatojoties uz progresu Citadeles bankas pārdošanas un LHZB komerciālo aktīvu un pasīvu pārdošanas procesā.
Tāpat Nodomu vēstulē un Saprašanās memorandā iekļauta virkne Latvijas valdības plānoto darbu, lai
cīnītos ar ēnu ekonomiku un nelegālo tirdzniecību, lai nodrošinātu adekvātu finansējumu sociālajām vajadzībām un caurspīdīgu un izmaksu efektīvu sociālās palīdzības sniegšanu, ai nodrošinātu atbilstošu, efektīvu un caurskatāmu ES fondu vadību un apguvi, lai uzlabotu cilvēkresursu pārvaldību un darba rezultātus valsts pārvaldē, lai veicinātu efektīvāku energoresursu un dabas resursu izmantošanu, lai ieviestu efektīvu aktīvā darba tirgus un izglītības politiku, lai uzlabotu valstij un pašvaldībām piederošo aktīvu un nekustamo īpašumu apsaimniekošanu, lai stiprinātu publisko iepirkumu, veicinātu konkurenci brīvajā tirgū un atbalstītu darba vietu radīšanu, MVU un biznesa vidi.
Lai turpinātu sociālās drošības pasākumus, valdība plāno līdz 2011. gada augusta beigām izstrādāt priekšlikumus sociālā drošības tīkla programmai 2012. gadam un turpmāk un tās finansējumam, ņemot vērā izmaksu efektivitāti un fiskālo ietekmi.
ES fondu jomā viens no veicamiem pasākumiem, vērtējot to arī kā iespēju samazināt administratīvo slogu, izvairīties no funkciju dublēšanās un standartizēt sadarbību ar finansējuma saņēmējiem, ir izvērtēt vidēja termiņa plānus ES fondu projektu administrācijas sistēmas centralizēšanā.
Aizdevuma programma noslēgsies šā gada beigās, taču jau iepriekšējās starptautisko aizdevēju pārskata misijas laikā tika panākta vienošanās, ka Latvija neizņems atlikušās aizdevuma daļas no Eiropas Komisijas un SVF, un 2011. gadā ir paredzēts saņemt tikai Pasaules Bankas (PB) pēdējo aizdevuma daļu sociālajam sektoram 100 miljonu eiro jeb 70 miljonu latu apmērā. Par aizdevumu Latvijai PB valdē lēma 26. maijā.
Latvijai starptautiskās aizņēmuma programmas ietvaros, ko ir saskaņojusi Saeima, pamatojoties uz ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu, līdz 2011. gada beigām ir pieejams 7,5 miljardu eiro liels aizdevums, paredzot turpināt Latvijā stingru fiskālo politiku un veikt strukturālās reformas, lai atgrieztos uz ekonomikas izaugsmes ceļa.
Līdz šim Latvija no plānotā kopējā aizdevuma saņēmusi 4,4 miljardus eiro, no kuriem ~49% izlietoti valsts budžeta deficīta un valsts budžeta aizdevuma finansēšanai, 38,5% izlietoti valsts parāda atmaksai, ~10% izmantoti finanšu sektora stabilitātei, bet 2,5% ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas atbalsts Parex bankai.
Informācijas sagatavotājs:
Baiba Melnace
Komunikācijas nodaļas vadītāja
Tālr.: 67083850; 29265135
baiba.melnace@fm.gov.lv
