Kā liecina VK revīzijas ziņojums (revīzija veikta par laiku no 15.04.2005. līdz 16.10.2009.), valstī politikas plānošanas dokumentos nav skaidri definēti lielo investīciju projektu mērķi. Nacionālas nozīmes kultūras objektu būvniecības prioritārie uzdevumi un rīcības virzieni noteikti tikai 2006. gadā, kad jau bija uzsākti LNB, Akustiskās koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja projekti.

Piemēram, Akustiskās koncertzāles projekta īstenošanai izlietots gandrīz miljons latu, taču rezultātā ir apstiprināta tikai skice, savukārt Laikmetīgās mākslas muzeja projekta realizācijai piešķirtais valsts budžeta finansējums - 74 340 latu - izlietots ar projekta īstenošanu nesaistītiem mērķiem. Noslēdzot vienošanos ar SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums", aģentūra pārkāpusi tās pārstāvības tiesības un radījusi juridiskus un finanšu riskus vismaz 526 912 latu apmērā. Turklāt Kultūras ministrija (KM) neveica nekādas darbības, lai novērstu nelikumīgo aģentūras rīcību.

Arī vismaz 209 386 lati no LNB projekta realizācijai piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietoti ar projekta īstenošanu nesaistītiem mērķiem. Turklāt aģentūras noslēgtais Būvniecības līgums par 135,3 miljoniem latu (ar PVN 18%) nenodrošina LNB uzcelšanu par iespējami mazāko cenu. KM nav izstrādājusi tādas prasības Būvniecības līgumam, lai varētu kontrolēt Latvijas resursu izmantošanu un noteikt LNB projekta īstenošanas ietekmi uz tautsaimniecību, nav noteikts šā mērķa sasniegšanas termiņš un izvērtēšanas kritēriji.

Līgums slēgts, neņemot vērā eksperta slēdzienu, ka piedāvājumi, kuru kopējās izmaksas pārsniedz 116,5 miljonus latu, ir vērtējami kā ekonomiski neizdevīgi. Toties tika ievērots Latvijas būvniecības nozares profesionālo organizāciju atzinums, ka piedāvātā būvdarbu izmaksu cena ir pamatota un atbilst tirgus situācijai, lai gan tam nebija ekspertīzes pamatojuma.

Būvniecības līgums neparedz iespēju Kultūras ministrijai un inženierim (būvuzraugam) iepazīties ar pilnsabiedrības "Nacionālā Būvkompāniju apvienība" līgumiem ar apakšuzņēmējiem un apakšuzņēmēju sagatavotajiem aktiem par izpildītajiem darbiem, līdz ar to nav iespējams nodrošināt efektīvu kontroli pār izpildītajiem darbiem un veiktajiem maksājumiem, secina Valsts kontrole. Valsts aģentūra "J3B", noslēdzot līgumus par LNB jaunās ēkas projektēšanas, būvniecības,būvuzraudzības un konsultāciju pakalpojumu saņemšanu, nav pārliecinājusies, vai darbu izpildītāji reģistrējušies Būvkomersantu reģistrā atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī vai LNB būvprojekta vadītājam un autoruzraugam - autoruzraudzības grupas vadītājam ir piešķirts būvprakses un arhitekta prakses sertifikāts, kā rezultātā radījusi risku par saņemto pakalpojumu kvalitāti un atbilstību normatīvo aktu prasībām.

KM un pilnsabiedrības "Nacionālā būvkompāniju apvienība" (NBA) līguma samaksas noteikumi par paveiktajiem darbiem un to uzskaiti ir dažādi interpretējami, tāpēc iespējams, ka no ietaupījumiem, kas radušies būvniecības izmaksu deflācijas un samazināto būvapjomu dēļ, tiks segti NBA prasījumi par papildu veiktajiem darbiem vismaz 2,43 miljonu latu apmērā.

VK uzskata: v/a "J3B" nav nodrošinājusi, ka eksperti veic atkārtotas būvprojekta pārbaudes, lai pārliecinātos par ekspertīzē norādīto kļūdu un nepilnību novēršanu un gūtu pārliecību par valsts nozīmes būvprojekta kvalitāti, tādējādi novēršot iespējamos sarežģījumus būvniecības laikā nekvalitatīva būvprojekta dēļ. "J3B" rīkojušies nesaimnieciski, veicot otru avansa maksājumu 8 miljonus latu NBA, neskatoties uz to, ka NBA rīcībā vēl bija iepriekš samaksātais avanss 5 miljonu latu apmērā. Turklāt tas notika laikā, kad bija nepieciešams nodrošināt iespējami racionālu un taupīgu valsts budžeta līdzekļu izlietošanu.

Pieņemot normatīvos aktus, kuros tika noteikta LNB jaunās ēkas būvniecības vieta, netika norādīti alternatīvi varianti LNB jaunās ēkas būvniecībai, tādējādi nekustamo īpašumu atsavināšanas un ēku demontāžas process būtiski paildzināja LNB projekta realizāciju un radīja papildu sadārdzinājumu projektam par 7,6 miljoniem latu. Dzīvokļi bija nodoti privatizācijai, un nekustamo īpašumu piespiedu atsavināšana īpašniekiem un jaunu dzīvojamo platību iepirkšana īrniekiem no 1995. gada tika novilcināta līdz 2006. un 2007. gadam, kad nekustamo īpašumu vērtība bija būtiski pieaugusi.

Iespējams, ka, plānojot telpu platību LNB darbības nodrošināšanai, ir palielinātas LNB projekta izmaksas. Iecerētais lasītāju vietu skaits nav pamatots ar pētījumiem, un, pēc VK revidentu aprēķiniem, lasītāju skaitam būtu jāpalielinās 4,6 reizes, lai jaunās ēkas lasītavas būtu tikpat noslogotas kā esošās LNB lasītavas 2008. gadā. 5,1% jeb 2 093m² no LNB kopējās platības veidos telpas publiskajiem pasākumiem, no kuriem paredzēts gūt ieņēmumus 0,48 miljonus latu, lai arī tā nav normatīvajā aktā (Likuma "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku" 6.pants) noteikta LNB funkcija, kā rezultātā pastāv brīvā tirgus izkropļojuma risks. LNB darbības nodrošināšanai nepieciešamo infrastruktūru (110 kV transformatoru apakšstacija, dīzeļģeneratoru telpa, centralizētās aukstumapgādes aukstuma ražošanas centrs, publiskās telpas, autostāvvieta) ir paredzēts izvietot ārpus LNB jaunās ēkas, veicot papildu projektēšanas un būvniecības darbus.

Arī LNB projekta finansējuma plānošana ir nepilnīga, jo valsts budžetā paredzētais finansējums projekta īstenošanai ir par 73,27 miljoniem latu mazāks, nekā ir nepieciešams. Lai pilnībā pabeigtu LNB projekta realizāciju, no 2010. gada 1. janvāra nepieciešami 192,16 miljoni latu. Turklāt projekta īstenošana uzsākta, paļaujoties uz Rīgas domes līdzfinansējumu, kaut arī šāda vienošanās nav panākta.

VK ieteikumi saskan ar ministrijas veiktajām un plānotajām aktivitātēm

Pēc Valsts kontroles revīzijas ziņojuma "Kultūras ministrijas un valsts aģentūras "Jaunie "Trīs brāļi"" rīcības atbilstība normatīvajiem aktiem, nodrošinot valsts kultūras objektu projektēšanu, būvniecību un finansēšanu" publicēšanas VK mājaslapā www.lrvk.gov.lv (http://www.lrvk.gov.lv/upload/zinojums_J3B_14Jan2010.pdf) un medijos izskanējušās informācijas KM sniedz šā fakta vērtējumu.

KM sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule norāda, ka LNB projekta īstenošana, maksimāli ievērojot efektīvu līdzekļu izlietojumu un taupības pasākumus, šobrīd ir KM prioritāte valsts kultūras infrastruktūras būvniecības jomā. "KM kā atbildīgā iestāde par LNB projekta īstenošanu pēc v/a "Jaunie "Trīs brāļi"" likvidācijas ieviesusi un plāno ieviest virkni uzlabojošu risinājumu LNB projekta administrēšanā," sola D.Vizule. "Valsts kontroles veiktās revīzijas secinājumi un ieteikumi ļauj labāk izvērtēt, kādas ir iespējas pilnveidot LNB projekta īstenošanu. Vairāki VK ieteiktie rīcības virzieni saskan ar KM jau veiktajām un plānotajām aktivitātēm. Piemēram, lai nodrošinātu LNB projekta sekmīgu tālāko realizāciju, VK iesaka Kultūras ministrijai veikt darbības, lai LNB projekta īstenošanai nepieciešamais finansējums tiek plānots visam projektam kopumā."

Pēc LNB infrastruktūras objektu būvprojekta saņemšanas 2009. gada decembrī KM veic izmaksu aprēķinu visam LNB projektam kopumā, ietverot gan bibliotēkas ēkas būvniecības, gan tās infrastruktūras objektu izbūves prognozējamās izmaksas. Projektētāju izstrādātais risinājums paredz LNB infrastruktūras izveidi sešās kārtās, jo KM uzskata, ka visu projekta kārtu vienlaicīga realizācija būtu pārāk dārga, turklāt pakāpeniska to īstenošana nodrošinātu ēkas darbības uzsākšanu paredzētajā laikā. KM ir izstrādājusi trīs infrastruktūras izbūves risinājumus, kuru izmaksas būtiski atšķiras. Izstrādātie varianti šā gada 14. janvāra sēdē nodoti izvērtēšanai finanšu ministra Einara Repšes vadītajai LNB projekta īstenošanas uzraudzības padomei.

Uzraudzības padome ir atbalstījusi KM izstrādātās LNB būvniecības stratēģijas virzību izskatīšanai valdībā, lai tā pieņemtu gala lēmumu, izvērtējot iespējas, kā pašreizējā ekonomiskajā situācijā turpināt LNB būvniecību valsts budžetam un nodokļu maksātājiem maksimāli izdevīgā veidā. Detalizētus stratēģiskos risinājumus, piedāvājot divus variantus ar atšķirīgiem būvdarbu pabeigšanas termiņiem - 2012. gada novembris un 2014. gada 1. ceturksnis - KM sagatavos iesniegšanai valdībā tuvākajā laikā.

Kultūras ministrija vēlreiz precizē LNB būvniecības izmaksas: projektā kopš tā sākuma ir apgūti 54,5 miljoni latu (VK ziņojumā LNB projekta īstenošanai līdz 31.12.2009. ir izlietoti 55,41 miljons latu - aut. preciz.). Lielākā summa - 34 miljoni latu - ieguldīti LNB ēkas būvniecībā. Pārējās izmaksas veido LNB ēkas un infrastruktūras projektēšanas darbi, būvlaukuma sagatavošana, nekustamo īpašumu atsavināšana, Silakroga grāmatu krātuves izbūve, priekšprojekta darbi un ekspertu piesaiste, uzsverot, ka šādu līdzekļu izlietojumu savā atzinumā ir apstiprinājusi arī Valsts kontrole un ka līdz pagājušā gada beigām līdzekļu ietaupījums LNB būvniecībā uz paveikto darbu apjomu sasniedzis vairāk nekā 2 miljonus latu, salīdzinot ar iepriekš plānotajām izmaksām.

Lai pilnvērtīgi pārstāvētu valsts intereses, nodrošinātu efektīvu lēmumu pieņemšanu un sekmīgu LNB būvniecības projekta īstenošanu, KM jāizvērtē ministrijas struktūrā veiktās izmaiņas, kā arī jāizvērtē nepieciešamība precizēt LNB projekta īstenošanā iesaistīto struktūrvienību kompetenci un atbildību un LNB projekta īstenošanā iesaistīto darbinieku pienākumus. Atsaucoties uz VK ziņojumu, ministrijā drīzumā tiek plānotas strukturālas izmaiņas nolūkā uzlabot projekta vadību un kontroli pār to.

KM centrālā aparāta ietvaros tiks izveidota atsevišķa struktūrvienība, kuras darbinieku tiešie pienākumi būs saistīti ar LNB būvniecības projekta īstenošanu. Uz struktūrvienības vadītāja amata vietu KM izsludinās atklātu konkursu un pretendentu vērtēšanas komisijā uzaicinās piedalīties arī biedrības "Sabiedrība par atklātību - Delna" un LNB projekta īstenošanas uzraudzības padomes pārstāvjus.

Abu pārējo VK ziņojumā minēto projektu - Akustiskās koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja - virzība ir apturēta, skaidro KM. 2009. gada 3. aprīlī tika izbeigts v/a "Jaunie "Trīs brāļi"" noslēgtais līgums ar arhitektu biroju "AB.SZK" par Rīgas koncertzāles būvprojektēšanu. Ar MK 2009. gada 30. jūnija lēmumu Rīgas Akustiskās koncertzāles būvniecības projekta īstenošana ir pilnībā apturēta. Savukārt par Laikmetīgās mākslas muzeja projekta īstenošanas atlikšanu KM jau ir sagatavojusi MK lēmuma projektu un iesniegusi starpministriju saskaņošanai.

"Delna": LNB celtniecība jāturpina pavisam citādi

Valsts kontroles ziņojums norāda uz sistēmiskām problēmām LNB celtniecības procesā, secinot, ka izvēlētais Nacionālās bibliotēkas celtniecības process varētu nebūt Latvijas sabiedrībai ekonomiski visizdevīgākais. "Delna" līdzdarbojas LNB celtniecības procesā kopš 2005. gada, kad tā noslēdza trīspusējo līdzdarbības līgumu.

2008. gada pavasaris, kad LNB celtniecības procesā notika ievērojama attīstība un tika noslēgts celtniecības līgums ar "Nacionālo būvkompāniju apvienību", sakrita ar "Delnas" kapacitātes trūkumu sekot līdzi šim procesam. Kopš 2009. gada janvāra biedrība atsāka aktīvu līdzdarbību LNB celtniecības procesā un par tās gaitu ir publicējusi trīs ziņojumus, kas atrodami mājaslapā www.delna.lv/lat/project/10/.

Jau 2009. gada maijā "Sabiedrība par atklātību - Delna" norādīja, ka sabiedrībai sniegtā informācija par LNB izmaksu kopsummu 135 miljonu (ar PVN 18%) apmērā nav korekta, jo tajā nav iekļauta t.s. infrastruktūras objektu celtniecība, apkārtējās vides labiekārtošana un mēbeles kopā par aptuveni 75 miljoniem latu. Pašlaik KM izstrādā vairākus scenārijus šo papildu izmaksu samazināšanai, no tiem labāko plānots izvēlēties LNB projekta īstenošanas uzraudzības padomē. Papildus tam 2009. gada septembrī "Delna" atklāja piemērus, kas norādīja, ka vienības izmaksas LNB celtniecības tāmē ir ievērojami augstākas nekā to pašu vienību izmaksas mazumtirdzniecībā. Uz nepieciešamību panākt to, lai apakšuzņēmēju līgumi būtu redzami pasūtītājam un būvuzraugam, "Delna" ir norādījusi ikvienā publiskā komunikācijā, ko tā veikusi LNB būvniecības projekta ietvaros.

2010. gada 1. februārī publiskotais Valsts kontroles ziņojums norāda, ka Kultūras ministrijai, kas šobrīd uzsākusi darbu pie scenāriju izstrādes, kā samazināta budžeta apstākļos pabeigt LNB celtniecību, ir pienākums meklēt veidus, kā samazināt bibliotēkas celtniecības izmaksas, uzskata "Delna". Ņemot vērā VK ziņojumā publicētos secinājumus, ir nepieciešama esošās celtniecības tāmes pārskatīšana ar mērķi optimizēt izmaksas un tehniskos risinājumus. Šajā procesā jāiekļauj plašāks personu loks, ne tikai būvnieka, autoruzrauga un būvuzrauga pārstāvji. Tāpat Kultūras ministrijai un būvuzraugam "Hill International" jāizmanto tiesības iepazīties ar LNB būvnieka, "Nacionālās būvkompāniju apvienības", apakšuzņēmēju līgumiem. Visbeidzot, pašlaik īpaši svarīgi vienoties par ekonomiski visizdevīgāko risinājumu bibliotēkas infrastruktūras izveidei, kas ir pēdējais nepieciešamais posms pirms bibliotēkas nodošanas lietošanā.