Par pirmsākumu Konvencijas izveidošanas iecerei uzskatāms 1995.gads. Ideja izskanēja Ceturtajā Eiropas vides ministru konferencē, kas norisinājās Sofijā. Ministri strādāja pie tādu vadlīniju izveides, ar kurām valstis varētu veicināt sabiedrības informētību un līdzdalību.

Orhūsā, Dānijā ceturtajā "Vide Eiropai" konferencē 1998.gada 25.jūnijā pieņemtā Orhūsas konvencija "Par pieeju informācijai, sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos un vides jautājumu izskatīšanu tiesas ceļā" uzskatāma par nozīmīgu soli pretī tam, lai atzītu, ka daba ir visa dzīvā pamats, un nostiprinātu šo jauno skatījumu juridiski. Orhūsas konvenciju parakstīja 37 valstis, arī Latvija. Toreizējas vides valsts ministrs Indulis Emsis ar savu parakstu apliecināja, ka Latvija ir gatava nodrošināt Konvencijā pausto prasību īstenošanu. Šobrīd Orhūsas konvencijai ir pievienojušās 44 dalībvalstis.

Lai nekaitētu dabai

Konvencijai ir trīs daļas, un tā noteic:

1. sabiedrībai ir jābūt pieejamai informācijai par vidi, kas ir valsts institūciju, sabiedrisko organizāciju, kā arī uzņēmējdarbības organizāciju, kuras pilda valsts pārvaldes uzdevumus, pārziņā,
2.  sabiedrībai ir jānodrošina līdzdalība jautājumos, kuri skar vidi,
3.  indivīdiem ir jābūt nodrošinātai iespējai vērsties pret lēmumiem, kas neatbilst vides aizsardzības prasībām.

Konvencija ir veidota, balstoties uz šādām starptautiski pieņemtām normām: ikvienam indivīdam ir tiesības piedalīties valsts pārvaldes procesā, kā arī iesaistīties to lēmumu pieņemšanā, kas attiecināmi uz vides aizsardzību. Tajā akcentēts, ka valstij jānodrošina sabiedrības pārstāvju informēšana par jautājumiem, kas skar vidi, kā arī jāgādā par iespēju iedzīvotājiem līdzdarboties lēmumu izstrādāšanas procesā. Konvencijas mērķis ir nodrošināt vides aizsardzību, uzlabošanu, kā arī panākt vienmērīgu un vidi saudzējošu attīstību. Mērķa īstenošana nepieciešama, lai nodrošinātu ilgtspējīgu labklājību un attīstību, jo dabas resursi ir ekonomiskajās augšupejas pamats. Nelietderīga un neapdomīga rīcība var būt ļoti postoša un nodarīt nozīmīgu kaitējumu dabai, kas neatgriezeniski ietekmētu sabiedrību.

Konvencija paredz:

1.  ikvienam cilvēkam ir tiesības saņemt viņam interesējošo informāciju, nesniedzot detalizētu izklāstu par to, kāpēc šī informācija nepieciešama,
2. sabiedrība jāiesaista lēmumu pieņemšanā jau pašos pirmsākumos,
3. sabiedrība ir tiesīga paust savu viedokli, kas lēmumu pieņēmējiem ir jāņem vērā.

Orhūsas konvencija aicina valdību ieviest caurskatāmību lēmumu pieņemšanas procesā, lai sabiedrība varētu izprast procesu un efektīvi iesaistīties tajā. Informētība nodrošinātu iespēju izteikt argumentētu viedokli, kas būtu jārespektē un jāņem vērā. Indivīdam ir jānodrošina izvēles iespējas, ko garantē informācijas pieejamība.

Orhūsas konvencija un Latvija

Latvijai dalība šajā Konvencijā ir ļoti svarīga, jo apliecina, ka valstij ir svarīgi attīstīt caurskatāmību lēmumu pieņemšanā, kā arī svarīgi uzzināt sabiedrības viedokli par lēmumiem, kas skar vidi. Tas ir veids, kā parādīt, ka valstī pastāv demokrātija. Patlaban Latvijā izstrādātie normatīvie akti nodrošina Konvencijas prasību izpildi. Tomēr, lai Konvencija tiktu efektīvi ieviesta arī praksē, jāveic vairāku darbību kopums. Jāattīsta vides informācijas centri, jāstimulē sabiedrības iesaistīšanās tādu lēmumu pieņemšanā, kas skar vidi. Par nozīmīgu uzskatāma pastiprināta plašsaziņas līdzekļu iesaistīšanās vides informācijas izplatīšanā un skaidrošanā, ir svarīgi nodrošināt arī tiesu varas pieejamību.