Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Sabiedrības veiksmīga saliedēšana būs tad, ja citvalodīgais Latvijas iedzīvotājs teiks: es esmu krievu izcelsmes latvietis vai es esmu poļu izcelsmes latvietis.
FOTO: www.sxc.hu
Lai panāktu Latvijā vienotu izpratni par valsti un veicinātu sabiedrības integrācijas procesu, ar Ministru kabineta (MK) 2010. gada 28. decembra noteikumiem Nr. 1197 „Grozījumi Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumos Nr. 241 „Kultūras ministrijas nolikums””, kas spēkā stājās 2011. gada 1. janvārī, veikti vairāki grozījumi Kultūras ministrijas nolikumā.
„Ietilpīgākie” grozījumi nolikumā ir tie, kas paredz: turpmāk tieši Kultūras ministrija izstrādās valsts politiku sabiedrības integrācijas jomā, kā arī īstenos ar integrāciju saistīto valsts politiku, sekmēs pilsoniskās sabiedrības attīstību un starpkultūru dialogu.
Kultūra - efektīvākais sabiedrības saliedēšanas līdzeklis
„Pēc skarbajiem notikumiem ar tā dēvēto bronzas Aļošas pieminekli igauņi sāka apzināties, cik cieši kultūra ir saistīta ar integrāciju,” teic kultūras ministres preses sekretārs Andris Saulītis. „Igaunijas pieredze bija papildu stimuls kultūras ministres iniciatīvai nodot integrācijas jautājumus Kultūras ministrijai, un Ministru kabineta lēmums pagājušā gada beigās bija atbalstošs.”
"Sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādņu projektā liela identificēto problēmu daļa saistīta ar starpkultūru dialogu."
Kultūras ministrijas (KM) uzskats ir, ka integrācijai ir jānotiek uz latviešu valodas un kultūras pamata, sabiedrības latviskajai daļai esot atvērtai pret citu tautu integrāciju. Mērķis – sabiedrības veiksmīga saliedēšana – tikšot sasniegts tad, ja citvalodīgais Latvijas iedzīvotājs teiks: es esmu krievu izcelsmes latvietis vai es esmu poļu izcelsmes latvietis. Tā, kā to saka ASV dzīvojošie latviešu izcelsmes amerikāņi.
„Šāda integrācija, kurā katrs var kopt savu atšķirīgo etnisko identitāti, bet kurai ir stingrs pamats - latviešu valoda un kultūrtelpa - ir ministrijas uzdevums,” mērķi skaidro A. Saulītis.
Sabiedrības integrācijas pamatnostādnes – projekta stadijā
Runājot par integrācijas procesa dokumentāro pamatu, KM Sabiedrības integrācijas departamenta vadītāja Ruta Klimkāne stāsta: „Jau 2010. gadā bija gatavs Sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādņu projekts turpmākajiem septiņiem gadiem, ko Tieslietu ministrija nepaspēja nodot apstiprināšanai valdībā. Pamatnostādņu projektu nu pārņēmusi Kultūras ministrija. Dokumenta projektā ir identificētas integrācijas problēmas, un liela to daļa tiešām saistīta ar starpkultūru dialogu.”
Sabiedrības integrācijas jomā jau 2001. gadā tika apstiprināta valsts programma „Sabiedrības integrācija Latvijā”, kas spēkā arī pašlaik. Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts 2005. gadā sāka izstrādāt minēto Sabiedrības integrācijas politikas (pamatnostādņu) dokumenta projektu, kurš vēl 2010. gadā nebija nokļuvis līdz tā akceptēšanai valdībā.
"Pašlaik Latvija iestrēgusi starp nacionālu un divkopienu valsti, un sabiedrība jāizkustina nacionālas valsts virzienā. "
„Iespējams, kavēšanās notika gan institucionālo, gan politisko nostādņu maiņas dēļ,” min R. Klimkāne. „Tuvākajā laikā pamatnostādņu projekts būs vēlreiz jāpārskata.”
Kultūras ministres preses sekretārs teic, ka Sabiedrības integrācijas pamatnostādņu projekts ar izstrādātu tālākās rīcības programmu ir viens no KM prioritārajiem darbiem, kas paveicams 2011. gadā. Ministrijas atbildīgie darbinieki jau plāno diskusijas par integrācijas jautājumiem dažādās auditorijās, iecerēta arī diskusija Saeimas plenārsēdē.
R. Klimkāne uzskata: tas, ka integrācijas procesu koordinējošā iestāde būs Kultūras ministrija, jautājuma risināšanā piesaistot arī tās ministrijas, kuru kompetencē ir kāds no integrāciju veicinošiem aspektiem, noteikti vērtējams pozitīvi.
Līdz šim veikts mērķtiecīgs darbs
Sabiedrības integrācijas ziņā kopš 1991. gada bijuši divi galvenie darbības virzieni – nepilsoņu skaita samazināšana un latviešu valodas pratēju skaita palielināšana. Šajos gados latviešu valodu apguvuši ap 460 tūkstošiem nelatviešu.
„Tomēr latviešu valoda nav brīnumlīdzeklis, kas spēj atrisināt pilnīgi visus ar integrāciju saistītos jautājumus, kā sākotnēji bija domāts,” saka A. Saulītis. „Pašlaik Latvija iestrēgusi starp nacionālu un divkopienu valsti, un nākotnē jāsper soļi, lai sabiedrība izkustētos nacionālas valsts virzienā.”
"Termins „atvērtā latvietība” precīzi pateic, ka latvisko identitāti ir ietekmējušas visas tautas, kas te dzīvojušas jau gadsimtiem ilgi. "
Latviskajai identitātei ar kultūras un valodas starpniecību jākļūst tik spēcīgai, ka tā spēj sevī integrēt citu tautību cilvēkus. Kultūras socioloģes Dagmāras Beitneres lietotais termins „atvērtā latvietība” ļoti precīzi pateic, ka latviešiem nav jānorobežojas savā šaurā vidē, bet jāpieņem un jāatzīst, ka latvisko identitāti ir ietekmējušas visas tautas, kas mūsu telpā ir dzīvojušas jau gadsimtiem un kas dzīvo joprojām.
KM Kultūrpolitikas departamenta direktore Jolanta Treile uzsver, ka ministrijas uzdevums ir izveidot vienu vienotu latviešu valodas un piederības vidi, kurā paralēli kopējai identitātei savu savpatno identitāti var kopt Latvijā dzīvojošās mazākumtautības. „Šajā virzienā strādājot, integrācijai ir daudz lielākas sekmes. Bet jebkurā gadījumā integrācija ir nevis vienvirziena, bet gan divvirzienu ceļš,” ir pārliecināta J. Treile.
Kultūra – ne tikai Rīgas priekšrocība
Kultūras ministrijas nolikums, veicot grozījumus, papildināts arī ar iespēju KM veicināt kultūras mantojuma komplektēšanu, saglabāšanu, izpēti, pieejamību un popularizēšanu, laikmetīgās mākslas attīstību un pieejamību reģionos, kā arī tiesības atsevišķus valsts pārvaldes uzdevumus deleģēt pašvaldībām.
„Iemeslu šādiem papildinājumam radīja konkrēta situācija: struktūrfondu finansējuma nosacījumi saistībā ar iecerēto Marka Rotko centru,” skaidro J. Treile. „Kultūras ministrija ir ieinteresēta, lai šāds centrs Daugavpilī taptu, un kopīgi ar pašvaldību ir gatava to veidot. Bet šķērslis bija tas, ka KM nolikumā līdz šim nebija paredzēta iespēja kādas konkrētas ministrijas funkcijas uzticēt pašvaldībām, nododot arī finansējumu.”
Tā kā šāda problēma bija izgaismojusies, tad nolikums vienlaikus papildināts ar vairākiem grozījumiem, kas veicinās gan kultūras mantojuma, gan arī laikmetīgās mākslas pieejamību un popularizēšanu visos Latvijas reģionos.
