Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā paredz atļaut lauksaimniecības dzīvniekus nokaut, izmantojot pēckaušanas apdullināšanu.
„Eiropas Savienībā ir atļauts iegūt gaļu reliģisko kopienu tradicionālajiem ēdieniem ar tām metodēm, kādas ir bijušas jau daudzus tūkstošus gadus atpakaļ. Piemēram, tas būtu gan košers, kas ir ebrejiem, gan halals, kas ir musulmaņiem,” Saeimas sēdē informēja deputāts Dzintars Zaķis (JL).
Atbildīgās komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis atgādināja, ka Eiropas Savienībā ir tikai četras valstis, kurās gaļas iegūšana saskaņā ar ebreju un musulmaņu reliģiskajām prasībām kautuvēs nav atļauta. Ja Saeima neatbalstīs grozījumus, šeit izaudzēti dzīvnieki nokaušanai tiks izvesti uz citām valstīm, kur tas ir atļauts, bet Latvijas uzņēmēji pazaudēs iespēju eksporta tirgos konkurēt ar šādu produktu, skaidroja V.A.Krauklis.
Vairāki deputāti, debatējot par likuma izmaiņām, pauda bažas par to, vai lauksaimniecības dzīvnieku kaušana šādā veidā atbilst ētikas normām, Latvijā esošajām tradīcijām un humānai attieksmei pret dzīvniekiem.
Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā pirmajā lasījumā tika pieņemti 46 deputātiem balsojot „par” un 15 deputātiem balsojot „pret”, un 18 atturoties.
Plānots, ka par grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā Saeima galīgajā lasījumā lems 17.septembrī.
Saeimas Preses dienests
Tālr.: 67087218, mob.: 26136160
E-pasts: prese@saeima.lv
