Aktuāla diskusija par ķīlu kā vienīgo hipotekārā kredīta garantu

2009. gada 13. oktobris

Informāciju sagatavoja „Jurista Vārds” redakcija

Kā civiltiesību un finanšu tiesību lietpratēji vērtē iecerētos grozījumus normatīvajos aktos – ķīla kā vienīgais mājokļa hipotekārā kredīta garants? „Jurista Vārds” uz neklātienes diskusiju aicinājis vairākus ekspertus un arī ieinteresētās puses (banku un kredītņēmēju pārstāvjus). Viņu viedokļi ir atšķirīgi, pat savstarpēji izslēdzoši. Tātad Valsts kancelejas juristiem dotais uzdevums būs "vienādojums ar daudziem nezināmajiem”.

Pagājušajā nedēļā tika publiskota Ministru prezidenta V.Dombrovska iniciatīva veidot principiāli jaunu garantiju sistēmu mājokļu hipotekārajā kreditēšanā Latvijā. Lūk, dažas žurnāla „Jurista Vārds” jaunākajā numurā izskanējušās civiltiesību un finanšu tiesību lietpratēju atziņas.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija:
„(..)Tā nebūtu uzskatāma par samērīgu cenu, jo, ņemot vērā tikai šī priekšlikuma ietekmi, bankām papildus būtu jāveido uzkrājumi 50 miljonu latu (2009. gada beigās) līdz 125 miljonu latu (2010. gada beigās) apmērā, kas būtiski ietekmētu banku sektora darbību.”

Agris Bitāns, zvērināts advokāts:
„No vispārīgā taisnīguma viedokļa būtu jāizvērtē jautājums par kredītiestāžu, kredītņēmēja un valsts atbildību par sekām, jo bez vainas nav neviens.”

Aivars Graudiņš, Latvijas Komercbanku asociācijas viceprezidents:
„Grozījumu ietekme uz banku sektoru finanšu izteiksmē pašlaik tiek vērtēta, taču jau pašlaik ir skaidrs, ka zaudējumi būs mērāmi simtos miljonu un tie noteikti radīs šoku gan atsevišķām bankām, gan finanšu sektoram kopumā.”

LU Juridiskās fakultātes profesore Ilma Čepāne:
„Civillikuma normas attiecībā uz līguma izpildi (pacta sunt servanta), tostarp saistībā ar aizdevuma līgumu, ir pārāk kategoriskas un neelastīgas.”

Latvijas Kredītņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko:
„Vērtējot attiecības starp kredītņēmējiem un bankām, ir jāņem vērā, ka Latvijā ir ekonomiskā krīze. Turklāt notikumi (straujš bezdarba pieaugums, krasa darba samaksas samazināšana utt.) sabiedrībā ir pielīdzināmi "kara" apstākļiem.”

Mg.iur. Edvīns Danovskis, LU doktorants:
"Saņemtais jāatdod! Kamēr neesi atdevis, tikmēr esi saistīts. Kaut atdevis visu, kas pieder – vienalga būsi parādā, kamēr saņemtais nebūs atdots. Ja nebūs ko atdot – paliksi mūžīgs parādnieks" – šādu bausli vajadzētu skaitīt katram, kas kaut ko aizņēmies, jo kreditoram ir tiesības saņemt visu, ko viņš otram aizdevis. Šādi kreditora un parādnieka attiecības regulē Civillikums, un diez vai šim sirmgalvim vajadzētu pārmest pārlieku bardzību.”

Mārtiņš Paparinskis, Ņujorkas universitātes programmas "Hauzeres pētījumi" (Hauser Research) zinātnieks:
„(..), tomēr valstij var būt grūti pierādīt, ka starptautiskās saistības pārkāpums ir vienīgais veids, kā izvairīties no ārkārtējiem draudiem, ko tā nav pati izraisījusi.”

Diskusiju lasiet 13. oktobra numurā.

Žurnāla elektroniskā versija: www.juristavards.lv

Papildinformācijai:
Žurnāla „Jurista Vārds” galvenā redaktore Dina Gailīte
T.: 67310680
E-pasts: juristavards@lv.lv
www.juristavards.lv