VSIA "Latvijas Vēstnesis" informē par 
Atvērta grāmata "Gunārs Astra. Pēdējais vārds"
2022. gada 7. janvāris
Foto: Alīna Kļaviņa. Gunāra Astras (1931—1988) cīņa pret padomju varu sākās laikā, kad masveida represijas vairs netika veiktas. Nacionālo partizānu karš bija beidzies. Tūkstošiem Latvijas cilvēku bija sodīti ar nāvi vai gariem ieslodzījuma gadiem tālu projām no dzimtenes. Pēc Staļina nāves 1953. gadā sākās režīma liberalizācija. Tika pieļauta kontrolēta kritika un runas brīvība. Daudzi cerēja uz pozitīvām pārmaiņām padomju sistēmā un iespēju sadzīvot.
Gunāra Astras gada ietvarā izdevējs “Latvijas Vēstnesis” sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeju laidis klajā grāmatu, kas veltīta slavenākajai Gunāra Astras runai – viņa pēdējam vārdam 1983. gada 15. decembrī Latvijas PSR Augstākajā tiesā. Atvēršanas pasākums notika 6. janvārī tiešsaistē.
- Piedāvājam atvēršanas sarīkojuma videoierakstu: https://youtu.be/AX__xgFSfOk
- Grāmata ir pieejama "Latvijas Vēstneša" grāmatnīcā: lv.lv/gramatas.
- Foto no atvēršanas pasākuma: https://flic.kr/s/aHBqjzxJRe
- LV portālā intervija ar vēstures doktoru, grāmatas ievada un komentāru autoru Gintu Apalu: Atbrīvošanās kustība nāca no tautas
- Videointervija ar Leonu Astru, Gunāra Astras brāli (saruna grāmatas iznākšanas kontekstā): https://youtu.be/bfyAOLcGbT4
G.Astras gada atzīmēšanu aizsāka viņa 90. dzimšanas dienas piemiņas pasākums – 2021. gada 22. oktobrī –, bet noslēgs 91. dzimšanas dienas atcere 2022. gada 22. oktobrī. Grāmata tika atvērta simboliskā datumā – Zvaigznes (latīniski – ‘astra’) dienā 6. janvārī.
Grāmata ir piecās valodās – latviešu, angļu, vācu, franču un krievu. Tā ilustrēta ar Latvijas Okupācijas muzeja un Leona Astras arhīvu fotoattēliem no G. Astras un viņa ģimenes, attēlojot G. Astru dažādos dzīves posmos.
Izdevumā publicēta īsa G. Astras biogrāfija, vēsturiskais komentārs un G. Astras runa ar paskaidrojumiem, kuru autors ir Dr. hist. Gints Apals.
Grāmatas ievadvārdu autors ir Latvijas Valsts prezidents Egils Levits: “Latvijas brīvības cīnītājs Gunārs Astra un viņa domubiedri nacionālajā pretošanās kustībā ar gara un patiesības spēku cīnījās par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Gunāra Astras pēdējais vārds bija drosmīga un tieša apsūdzība PSRS okupācijas režīmam. Vienlaikus tas bija aicinājums latviešu tautai, iedrošinājums pretoties, atmaskot okupācijas varas melus, nesadarboties ar to. 30 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Gunāra Astras pēdējais vārds ir jāatzīst par vienu no nozīmīgākajiem Trešās Atmodas notikumiem, kurā publiski tika atmaskoti okupācijas varas noziegumi, aizstāvēta latviešu nācijas negrozāmā valstsgriba un apliecināta tiesiskā pēctecība vairākus gadus pirms Trešās Atmodas.”
Grāmatas tekstu angļu valodā tulkojis Kārlis Roberts Freibergs, vācu valodā – Mārcis Gobiņš, franču valodā – Nicolas Auzanneau, krievu valodā – Olga Judina. Tās dizainu veidojis Ints Vikmanis. Grāmatas idejas autors un projekta vadītājs – Arnis Šablovskis. Grāmatas tulkojums dāvā iespēju apjaust, kādēļ G.Astra un viņa paveiktais ir tik nozīmīgs latviešu tautai un Latvijas valsts identitātei arī starptautiskā kontekstā.
Gunāra Astras gada ietvaros Rīgas centrā pašreiz tiek veidots arī tēlnieka Gļeba Panteļejeva piemineklis veltīts G.Astram, kuru atklās janvāra barikāžu dienās.
Oficiālā izdevēja "Latvijas Vēstnesis" informācija