Eksperti vērtē politisko partiju solījumus tieslietu jomā

Informāciju sagatavoja „Jurista Vārds” redakcija

Šonedēļ Latvijas vēlētājiem jāizvēlas, lemjot par to, kuri politiķi pārstāvēs viņu intereses nākamajos četros gados. Priekšlikumus par Latvijas turpmāko attīstību politiskās partijas formulējušas savās programmās. Nedēļas žurnāla „Jurista Vārds” 28. septembra numura tēma veltīta partiju redzējumam par attīstības perspektīvu tieslietu jomā nākamajos četros gados.

„Jurista Vārdā” apkopoti izvilkumi no politisko partiju programmām, kas skar tieslietu jomu, kā arī ekspertu vērtējumi par politisko partiju solījumiem. Savu viedokli par partiju piedāvājumu pauduši Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senators Dr.iur. Jānis Neimanis, LU Juridiskās fakultātes Tiesību teorijas un vēstures katedras vadītāja profesore Dr.iur. Sanita Osipova, LU Juridiskās fakultātes Valststiesību katedras vadītājs profesors Dr.iur. Ringolds Balodis, Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas loceklis zvērināts advokāts Lauris Liepa un Zaļo/EBA frakcijas Eiropas Parlamentā padomnieks pamattiesību, tieslietu un iekšlietu jomā Aleksejs Dimitrovs.

Lūk, dažas ekspertu atziņas:

L. Liepa: „Partijas, kuru programmas klusē par tieslietām, būtu vērtējamas ārkārtīgi piesardzīgi. Attiecībā uz tām ir divas iespējas: vai nu tām nav spēju, resursu un zināšanu šajā Latvijai nozīmīgajā jomā (trūkst atbilstoša intelektuālā potenciāla pat programmas sagatavošanai, nerunājot par spējīgiem kandidātiem). Tas būtu mazākais ļaunums, jo Latvijā ir daudz atbildīgu un kvalificētu juridiskās jomas speciālistu. Daudz ļaunāka ir otrā alternatīva – partijai vai tās kandidātiem ir iekšējais plāns, tas ir, tādas nostādnes tieslietu jomā, ko partija pirms vēlēšanām neatklāj. Pēc vēlēšanām, iekļuvis valdībā, šāds politisks spēks nebūtu saistīts ar programmatiskiem solījumiem vēlētājiem un varētu atļauties rīkoties pat diametrāli pretēji vēlētāju cerībām.”

G. Kūtris: „Manuprāt, šobrīd sabiedrība vairāk ir uztraukusies par ekonomiskajiem un ar tiem cieši saistītajiem sociālajiem jautājumiem, tāpēc arī partiju solījumos lielāka uzmanība veltīta tiem (programma tomēr domāta vēlētāju piesaistīšanai). Tāpēc tieslietu jomai atvēlētā uzmanība loģiski ir mazāka. Iespējams, ka šajā virzienā sabiedrība (tostarp – partijas) arī nesaskata visas sistēmas problēmas, bet izvirza tikai atsevišķus risināmos jautājumus.”

R.Balodis: „Latvijas otrā neatkarības laika otrajā desmitgadē partijas ir kļuvušas ļoti piesardzīgas solījumos. Tās sola reālas lietas vai faktiski nesola neko. Iemesls tam varētu būt ... bēdīgā partiju pieredze ar tieslietu solījumiem. Es domāju, ka partijas apzinās: pat ļoti konstruktīvu un lietišķu priekšlikumu pārbagātība tieslietu sektorā negarantē partiju vēlēšanu galvenā mērķa sasniegšanu – vēlētāju balsu iegūšanu. „

S.Osipova: „Ja katrs parlaments sāktu darbu "no baltas lapas", valstī nevarētu runāt ne par tiesisko, ne jebkādu citu stabilitāti. Tālejošas attīstības programmas nav realizējamas vienas Saeimas pilnvaru ietvaros. Tas, kā šobrīd tik ļoti pietrūkst Latvijai, ir skaidra nākotnes vīzija, kas notiks ar mums pēc diviem, pieciem un desmit gadiem, lai iedzīvotāji varētu plānot savu dzīvi un paļauties uz drošu nākotni Latvijā.”

Uzziņai par žurnālu „Jurista Vārds” (e-versija: www.juristavards.lv)

Nedēļas žurnāls "Jurista Vārds" ir lielākais juridiskais preses izdevums Latvijā un plašākais juristu neklātienes forums. Tā mērķis ir veicināt tiesiskas domas un prakses attīstību, kā arī atspoguļot Latvijas tiesību sistēmas izaugsmi, piedāvājot vietu atklātai un kritiskai lietpratēju domu apmaiņai par tiesību sistēmas aktuālajām problēmām. Vienlaikus žurnāls ir svarīgs profesionālās informācijas avots praktiķiem un tiesību zinātniekiem un neaizstājams palīgs jurisprudences studentiem. Žurnāls iznāk otrdienās.

Papildinformācijai:
Žurnāla „Jurista Vārds” galvenā redaktore Dina Gailīte
T.: 67310680
E-pasts: juristavards@lv.lv
www.juristavards.lv
www.twitter.com/jurista_vards