Jau vairāk nekā 500 ES Tiesas spriedumi piesaistīti nacionālajiem tiesību aktiem vietnē "likumi.lv"

Tieslietu ministrija kopā ar oficiālo izdevēju "Latvijas Vēstnesis" vietnē likumi.lv pievienojusi jau vairāk nekā 500 Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – Tiesa)  spriedumus, kas attiecas uz 225 dažādiem Latvijas tiesību aktiem. Pievienotie saistītie spriedumi atvieglo tiesību piemērotāju praktisko darbu, kā arī veicina sabiedrības izpratni par Tiesas darbu un lomu likumu piemērošanā, liecina Tieslietu ministrijas sagatavotā informācija.

Tiesas spriedumi attiecas un ir pievienoti visdažādāko jomu un līmeņu tiesību aktiem. Piemēram, no 2024. gadā Tiesas pieņemtajiem spriedumiem kriminālprocesa jomā var izcelt 2024. gada 4. jūlija spriedumu lietā C-760/22 FP u.c. Tajā atzīts, ka nav pretrunu ar ES tiesībām, ja apsūdzētais pēc paša lūguma piedalās tiesas sēdē videokonferences režīmā un tiek nodrošinātas viņa tiesības uz taisnīgu tiesas procesu.

Savukārt nodokļu jomā vērts atzīmēt Tiesas 2024. gada 5. decembra spriedumu lietā C-3/24 MISTRAL TRANS. Spriedumā atzīts, ka jēdziens "ārštata grāmatveži" attiecas uz tiem, kas profesionāli un neatkarīgi sniedz grāmatvedības pakalpojumus citiem. Savukārt tas neattiecas uz uzņēmumu, kas grāmatvedību kārto tikai savas saistītās sabiedrības vajadzībām, lai efektīvāk izmantotu resursus.

Datu aizsardzības jomā būtisks ir Tiesas 2024. gada 4. oktobra spriedums lietā C-507/23 Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Tajā norādīts, ka personas datu pārkāpums vēl nenozīmē, ka radies kaitējums. Par nemateriālu kaitējumu var noteikt atvainošanos, ja tā spēj pilnībā kompensēt nodarīto. Norādāms, ka datu pārziņa attieksmi vai nodomus nevar izmantot, lai samazinātu atlīdzību.

Muitas procedūru kontekstā jāņem vērā Tiesas 2024. gada 19. decembra spriedums lietā C-717/22 Sistem Lux, kurā secināts, ka valsts tiesiskais regulējums drīkst paredzēt sodu par muitas noteikumu pārkāpumu, kas izdarīts aiz neuzmanības, piemēram, ja preces nav pareizi deklarētas. Taču nav pieļaujams uzlikt administratīvu sodu tik lielā apmērā, kas atbilst visu šo preču muitas vērtībai. Tiesa arī atzina, ka drīkst konfiscēt preces, ja tās pieder personai, kas ir vainīga pārkāpumā, ja kopējais sodu apjoms atbilst samērīguma prasībai.

Savukārt konkurences tiesību jomā vērts atzīmēt Tiesas 2024. gada 5. decembra spriedumu lietā C-606/23 Tallinna Kaubamaja Grupp un KIA Auto, kas atzīst, ka konkurences iestādei nav jāpierāda, ka konkurence jau ir reāli ierobežota. Pietiek, ja tā spēj parādīt, ka pastāv būtisks risks, ka konkurence var tikt ierobežota.

Savukārt Eiropas Savienības kopējās telpas kontekstā izceļams Tiesas 2024. gada 19. novembra spriedums lietā C-808/21 Komisija/Čehijas Republika. Spriedumā secināts, ka Čehija pārkāpusi ES noteikumus, liedzot citu ES valstu pilsoņiem, kuri dzīvo Čehijā, kļūt par politisko partiju vai kustību biedriem. Šāda rīcība ierobežo viņu tiesības kandidēt pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, tāpēc Tiesa atzina, ka tā ir neatļauta atšķirīga attieksme.

Saistītie Eiropas Savienības Tiesas spriedumi pieejami interesējošā tiesību akta atvērumā vietnē likumi.lv, sadaļā "Saistītie dokumenti" > "Eiropas Savienības Tiesas spriedumi".

Tieslietu ministrijas informācija