JURISTA VĀRDA numurs veltīts privāttiesību un civilprocesa aktualitātēm

Jaunākajā "Jurista Vārda" tematiskajā numurā Augstākās tiesas Civillietu departaments piedāvā lasītājiem privāttiesību un civilprocesa aktualitātes, kuras aktualizējušās departamenta jaunākajā judikatūrā.  Tā mērķis ir sniegt ieguldījumu jau esošajās, kā arī uzsākt jaunas diskusijas par dažādiem civiltiesību jautājumiem un judikatūru. 

Numurs pieejams arī elektroniski: 2019. gada 29. oktobra “Jurista Vārds” 

“Jurista Vārds” piedāvā interviju ar Augstākās tiesas Civillietu departmenta priekšsēdātāju Aigaru Strupišu, kurā viņš akcentē redzējumu par kasācijas instances tiesas darbu un galvenajiem nākotnes uzdevumiem.

Savukārt publikācijā "Jura novit curia princips civilprocesā" zinātniski analītiskais padomnieks Reinis Odiņš iepazīstina ar jura novit curia principa saturu, ar to saistītajām pretrunām, tiesas un pušu lomu civilprocesā, atbildību par tiesvedības kļūdu sekām un problēmjautājumu risinājumiem ārvalstīs.

Raksta “Briseles Ibis regulas piemērojamības noskaidrošana un jurisdikcijas noteikšana Latvijas tiesu praksē” ietvaros Matīss Vingris kā senatora palīgs pauž savu personīgo viedokli par Padomes Regulas (EK) Nr. 44/2001 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012 piemērošanu atbilstoši normu saturam regulas piemērojamības un jurisdikcijas noteikšanai, lai veicinātu vienveidīgu tiesību piemērošanu. Rakstā izcelti labās prakses piemēri un nepareizie normu piemērošanas gadījumi.

Tiesu praksē arvien ir sastopami gadījumi, kad vispārējās jurisdikcijas tiesā tiek celta kāda prejudiciāla negatīvā atzīšanas prasība. Piemēram, kāds dzīvokļa īpašnieks nepiekrīt mājas apsaimniekotāja atsūtītajam mēneša rēķinam, jo tajā, viņaprāt, nepamatoti norādīta maksājamā summa par kādu pakalpojumu, un šis dzīvokļa īpašnieks ceļ tiesā prasību, lūdzot atzīt attiecīgo rēķina pozīciju par spēkā neesošu. Vai šādu prasību celšana ir pieļaujama mūsdienu civilprocesā saskaņā ar Civilprocesa likumu? Rakstā par prejudiciāla rakstura atzīšanas prasībām senatora palīgs Konstantīns Vaivods pievēršas Senāta atziņu apkopojumam šajā jautājumā. 

Tāpat arī pēdējos gados ir palielinājies to nolēmumu skaits, kuros Senāts ir paudis autortiesību nozarei nozīmīgas judikatūras atziņas. Turklāt nereti viena nolēmuma ietvaros Senāts risinājis vairākus būtiskus tiesību jautājumus, rezultātā sniedzot juridiski nozīmīgas atziņas, kuras ir piemērojamas arī citās līdzīgās lietās. Rihards Gulbis, zinātniski analītiskais padomnieks, kā autortiesību eksperts savā rakstā “Darbu publiskošana satelīta apraides gadījumā un autoru izņēmuma tiesību daba” informē par aktuālajām Senāta atziņām autortiesību strīda lietā, kas saistīta ar darbu izmantošanu satelīta apraidē. 

Reinis Odiņš, Augstākās tiesas Civillietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks, ir sagatavojis apkopojumu par Augstākās tiesas Civillietu departamenta nolēmumiem ar judikatūras nozīmi no 2019. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 30. septembrim. Tā mērķis ir sniegt sistematizētu pārskatu par judikatūru interesentiem, kas ikdienā nevar veltīt laiku Senāta judikatūras pētīšanai, kā arī veicināt juridiskās sabiedrības interesi par jaunākajiem nolēmumiem Augstākās tiesas judikatūras arhīvā.

Interesentiem! Tematisko “Jurista Vārdu” var iegādāties, kontaktējoties ar Lasītāju servisu:

• 80006000; 67311161;  
• abonenti@lv.lv
• vai klātienē mūsu Klientu centrā: Bruņinieku 53, Rīgā.

Žurnāli: KIOSKS  

Papildinformācijai:

Kellija Dadzīte 
Oficiālā izdevēja „Latvijas Vēstnesis”
Sabiedrisko attiecību speciāliste
T.: +371 67310675
Mob.: +371 22113792
kellija.dadzite@lv.lv
www.lv.lv