Kā potenciāli novērst tiesāšanos? Iznācis "Jurista Vārda" žurnāls par mediāciju

Mediācija – veids, kā cilvēki risina strīdus. Divu cilvēku strīdu uzklausa kāds trešais, kurš palīdz šo strīdu risināt un skatās uz situāciju no citas perspektīvas. Tas palīdz arī pusēm pacelties un paskatīties uz sevi no cita rakursa. Par mediāciju kā strīdu risināšanas metodi, kā arī par mediācijas pielietojumu vardarbības gadījumos un būvniecības strīdu risināšanā lasiet jaunākajā "Jurista Vārda" numurā vairāku sertificētu mediatoru publikācijās.

"Pusēm, ierodoties pie mediatora, šķiet neiedomājami sadarboties. Šajā brīdī mediatoru uzdevums ir veidot komunikāciju maziem, maziem solīšiem – tā, lai noslēgumā puses spētu vienoties. Atklātību starp pusēm aizsargā konfidencialitāte", intervijā "Jurista Vārdam" pauž Sertificētu mediatoru padomes priekšsēdētāja Faila Abbasova un Sertificētu mediatoru padomes locekle Laima Ārija Zelmene. Sarunā viņas skaidro, ar ko mediācija atšķiras no tiesvedības tiesā, kā mediācija uzlabo ikvienas iesaistītās puses situāciju un potenciāli novērš tiesāšanos. 

"Tā kā mediācijas process ir balstīts uz sadarbību, nevis sāncensību, tas ļauj strīdu atrisināt mierīgāk, nekā tas ir tiesā, kā arī izventilēt sakrājušās emocijas, kas, kad tās ir sakāpinātas, traucē pieņemt nosvērtus un ilgtspējīgus lēmumus", atzīst Vladlena Rudusāne, šī izdevuma viesredaktore, un Baiba Strupiša. Publikācijā viņas sniedz virspusīgu mediācijas kā strīdu risināšanas metodes regulējuma un procesa apskatu, mediācijas izmantošanas iespējas līdztekus vai pirms tiesvedības, kā arī apskata zvērinātu advokātu un juristu lomu mediācijas procesā.

Savukārt Ilze Dzenovska šajā numurā aplūko diemžēl ļoti aktuālu parādību mūsu sabiedrībā – vardarbību. Autore rakstā par vardarbības un mediācijas piemērojamību norāda, ka "mediācija nav piemērojama gadījumos, kur pastāv kontrolējošā vardarbība, kas sakņojas ilglaicīgos uztveres un uzvedības modeļos, un atkarības un vardarbības cikls vēl turpinās." Viņa secina, ka "ģimenes strīdos, kur ir bijušas vardarbības prakses, mediācija varētu tikt piemērota tad, kad vardarbības veicējs un upuris ir piedzīvojuši kvalitatīvu rehabilitāciju."

Starp šī izdevuma rakstiem arī Madaras Spēlmanes raksts par mediācijas iespējamo lomu būvniecības strīdu risināšanā. "Mediācija būvniecībā nav tikai juridisks instruments, bet gan iespēja veidot ilgstpējīgas attiecības un nodrošināt, ka būvniecības projekti tiek īstenoti ar minimāliem strīdiem un maksimālu efektivitāti," viņa norāda, publikācijā sniedzot detalizētu ieskatu par iespējām izmantot mediāciju būvniecības strīdos.

Visbeidzot, Latvijas mediācijas regulējums nav radies tukšā vietā – tas, protams, ir daļēji ietekmējies arī no ārvalstu regulējuma ar senākām mediācijas tradīcijām. Starptautiski atzīts vācu mediācijas eksperts Artūrs Trosens (Arthur Trossen) savā rakstā liek aizdomāties par to, vai strīdēšanās kā tāda, nenoliedzot, ka tas ir daudzu juridisko profesiju maizes avots, ir parādība, no kuras cilvēku sabiedrības varētu arī izvairīties.

Tematisko izdevumu saņems "Jurista Vārda" abonenti, savukārt interesenti to var iegādāties vietnē juristavards.lv: https://juristavards.lv/veikals/produkta-kategorija/zurnali/zurnali-tematiskie/

Par "Jurista Vārdu"

Jau pirms vairākiem gadiem specializētais, tieslietām veltītais izdevums "Jurista Vārds" aizsāka praksi konkrētu tematisko žurnālu veidošanai piesaistīt attiecīgās jomas entuziastus un ekspertus. Šādā veidā ir tapuši žurnāli, kas aplūko tiesību jautājumus saistībā ar maksātnespēju, enerģētiku, mākslīgo intelektu, dezinformāciju, koptaisnību, finanšu tehnoloģijām utt.