Kliedējot mītus: speciālā atļauja pašvaldību vadītājiem ir likumā uzlikts pienākums

Pagājušā gada nogalē uzvirmoja jautājumi par Saeimā 2024. gada martā pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par valsts noslēpumu" un Pašvaldību likumā, un šaubas par to ietekmi. Šos grozījumus Saeimā iesniedza Valsts prezidents, un tie likumā "Par valsts noslēpumu" papildināja amatpersonu sarakstu, kurām pēc amata ir pieeja valsts noslēpumam un tiesības to izmantot amata pienākuma veikšanai. Šajā sarakstā iekļauti arī pašvaldības domes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks.  

Lai vēlreiz atgādinātu par Valsts prezidenta iniciatīvas mērķiem un ar grozījumiem piedāvāto risinājumu šo mērķu sasniegšanai, šīs nedēļas "Jurista Vārdā" publicēts Kristīnes Līces, Valsts prezidenta padomnieces likumdošanas un starptautisko tiesību jautājumos, raksts. Tajā viņa, cita starpā, kliedē arī  mītus par pieņemto grozījumu likumā "Par valsts noslēpumu" saturu. Šie mīti ir: 

• Laikā kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas absolūtajam vairumam pašvaldību vadītāju nav bijusi nepieciešamība iepazīties ar valsts noslēpumu un tādēļ nebūs nepieciešama arī turpmāk.   
• Grozītā likuma norma neuzliek pienākumu saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, ka tās ir tikai "tiesības", kas būtu īstenojamas pēc amatpersonas izvēles.   
• Valsts drošības ie­stāžu atteikums izsniegt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam tikšot izmantots kā politiskās ietekmēšanas instruments. 

Kāpēc augšminētie trīs apgalvojumi nav patiesi, uzziniet Kristīnes Līces rakstā. 

Papildinformācijai: 

Publikācija pieejama "Jurista Vārda" abonentiem, savukārt citiem interesentiem, kas vēlas lasīt šo vai citus rakstus, iesakām iegādāties šīs nedēļas žurnāla numuru vietnē juristavards.lv. 

Vēl citi 38 raksti pašvaldību tiesībās pieejami šeit.