Ko gaidīt no mākslīgā intelekta? JURISTA VĀRDA tematiskais numurs

Kopš brīža, kad 2017. gadā piešķīra pilsonību cilvēkveidīgam robotam “Sofija”, radās plašas diskusijas par mākslīgo intelektu. Žurnāla “Jurista Vārds” tematiskais laidiens tapis, lai skaidrotu, ko sabiedrība var gaidīt no mākslīgā intelekta.  

Numurs pieejams arī elektroniski: 2019. gada 24. septembris “Jurista Vārds” 

Tehnoloģiju un to piemērošanas iespējas attīstās strauji un likumdevējs (gan Eiropas Savienības, gan nacionālais) nevar tikpat ātri reaģēt uz šo attīstību. “Būtiski jau laicīgi atrast līdzsvaru, starp tehnoloģijām un to piemērošanu, no vienas puses, un pamattiesībām (to aizsardzību), kā arī vērtībām, no otras puses,” uzsver tematiskā numura viesredaktore Viktorija Soņeca. 

Tēmu “Ko gaidīt no mākslīgā intelekta” atklāj Valsts prezidents Egils Levits, skaidrojot mākslīgā intelekta izaicinājumus un riskus: “Mūsdienu sabiedrībā diez vai ir tāda joma, kurā nav iefiltrējies mākslīgais intelekts. Tas šobrīd ir kļuvis par noteicošu tematu daudzās jomās, arī tieslietās. Jautājums nav vairs, vai vēlamies to attīstīt vai ne, bet kā to vislabāk izmantot un attiecībā uz mūsu valsts nākotni kādā veidā mēs varam savas pozīcijas nostiprināt starptautiskajā arēnā. Tādēļ ir būtiski analizēt dažas tā izpausmes.” 

Satversmes tiesas priekšsēdētāja PhD Ineta Ziemele, identificējot veidus, kā internets ietekmē liberālās demokrātijas pamata konceptus, aplūko tādus pamata jēdzienus kā tiesiskums, cilvēktiesības un demokrātija. Šie jēdzieni atrodas ne tikai liberālā pasaules uzskata centrā, bet arī visas Eiropas publisko tiesību pamatā, ņemot vērā to, kā digitālās tehnoloģijas ir izmainījušas cilvēku uzvedību. 

Taču vai kāds literatūras, mākslas vai mūzikas objekts, kuru izveidojis dators bez cilvēka tiešas iejaukšanās, var būt ar autortiesībām aizsargāts darbs? Ja var, tad kam pieder tiesības uz šo darbu? Kāds varētu būt aizsardzības termiņš? Šie un vēl daudzi citi jautājumi kļūst aizvien aktuālāki, un juristiem būs jāmeklē un jāatrod atbildes uz tiem. Publikācijā “Vai datora veidotu darbu aizsargā autortiesības” Ingrīda Veikša, Biznesa augstskolas “Turība” profesore, skaidro, kas ir autordarbs un kā jāaizsargā datora veidoti darbi.

Turpinājumā, Mg. iur. Juris Janums (Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants, zvērināta advokāta palīgs) iepazīstina ar savu viedokli par mākslīgo intelektu un tā nozīmi. Autors arī piedāvā rakstā ielūkoties mākslīgā intelekta neviennozīmīgajā nozīmē attiecībā uz kriptovalūtu. 

“Ieviešot 5G, mēs kļūsim par patiesu gigabaitu sabiedrību, kur piekļūt un izmantot neierobežotu datu apjomu būs tikpat pašsaprotami un dabiski kā elpot vai kustēties,” tā Dr. oec Juris Binde, SIA “Latvijas Mobilais Telefons” prezidents, skaidrojot to, kas ir 5G internets. 

“Jurista Vārda” tematiskajā laidienā, ko izdod oficiālais izdevējs “Latvijas Vēstnesis”, pieejami vēl tādi raksti kā: “Mākslīgais intelekts kā cilvēces darbarīks,” “Mākslīgais intelekts (algoritmi) tiesās un prognostisku lēmumu taisnīgums,” “Sejas atpazīšanas tehnoloģijas un Vispārējā datu aizsardzības regula,” un citi. 

Interesentiem! Tematisko “Jurista Vārdu” var iegādāties, kontaktējoties ar Lasītāju servisu:

• 80006000; 67311161; 
• abonenti@lv.lv
• vai klātienē mūsu Klientu centrā: Bruņinieku 53, Rīgā.

Žurnālu kiosks: https://ej.uz/juristavards_kiosks 

Par “Jurista Vārdu”

Nedēļas žurnāls „Jurista Vārds” ir lielākais periodiskais, specializētais, tieslietām veltītais izdevums Latvijā. Tas šobrīd ir lielākais un nozīmīgākais Latvijas juristu neklātienes domu apmaiņas forums un profesionālās tālākizglītības instruments, kā arī būtiskākais informācijas avots par norisēm tieslietās. “Jurista Vārds” ir daļa no oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” valsts, pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformas.

Papildinformācijai:

Kellija Dadzīte 
Oficiālā izdevēja „Latvijas Vēstnesis”
Sabiedrisko attiecību speciāliste
T.: +371 67310675
Mob.: +371 22113792
kellija.dadzite@lv.lv
www.lv.lv