Latvijas oficiālajam izdevējam – 99!

 7. decembrī aprit 99 gadi, kopš pieņemts lēmums dibināt oficiālo laikrakstu – valsts un tiesiskās informācijas pirmavotu jaundibinātajā Latvijas Republikā. Tā kā nākamgad līdz ar Latvijas valsti simtgadi atzīmēs arī oficiālais izdevējs “Latvijas Vēstnesis”, no šodienas gaidāmās apaļās jubilejas ieskaņā atklājam tematisko pasākumu un publikāciju ciklu.

Aizejošās simtgades kontekstā ir īstais laiks diskusijai par nākotnes vīziju, tādēļ 2018. gada 2. martā Rīgā iecerēta konference, kas veltīta valsts komunikācijas jautājumiem demokrātiskas sabiedrības informācijas telpā. Cilvēks, likums, valsts un komunikācija šo attiecību izpausmēs un saiknēs: kādai tai būt nākamajā simtgadē.

Konferenci rīkos oficiālais izdevējs “Latvijas Vēstnesis”. Tās ievaddaļā, atverot diskusijai turpmākās tēmas saistībā ar valsts komunikācijas aktuālajiem aspektiem, iecerēts runāt par valsts un tiesiskās informācijas piejamību mūsdienu Latvijā un tās perspektīvu. Par konferenci plašāka informācija sekos nākamā gada sākumā.

Pirmsākumi: likumi, rīkojumi, paziņojumi, skaidrojumi...

Tieši valsts un tiesiskās informācijas pieejamības jautājums bija izšķirīgi svarīgs arī pirms 99 gadiem, kad 1918. gadā Pagaidu valdība par vienu no steidzamiem izvirzīja uzdevumu izveidot informācijas avotu, kurā būtu izsludināti visi “likumi un rīkojumi, kas pilsoņiem jāzina un jāievēro,” un publicēti tiesu un iestāžu paziņojumi.

Toreiz par šo avotu kļuva “Pagaidu Valdības Vēstnesis”*, kas sāka iznākt nedēļu pēc lēmuma pieņemšanas – 14. decembrī.

• Plašāk lasiet LV portāla publikācijā: “Vēstnesim 100”: Viss sākās ar Pagaidu valdības lēmumu (publicēts 07.12.2017.)

Pirmā laikraksta numura pirmā ziņa – par Latvijas valsts izveidošanu. Publicēti arī vairāki Tautas padomes normatīvie akti. Turpat arī skaidrots šāda informācijas avota izveidošanas iemesls.  Toreiz bez likumiem un rīkojumiem publicēti ne vien tiesu un iestāžu paziņojumi, bet arī privātpersonu sludinājumi.

Piemēram, pirmajā numurā Aizsardzības ministrija lūdza ziedot zemes sargiem siltu veļu un drēbes.  Otrajā numurā tika publicēts paziņojums par angļu valodas stundām.  Savukārt trešajā numurā – aicinājums parakstīties par Latvijas neatkarības aizdevumu, mudinot pilsoņus “pie pamata likšanas neatkarīgai Latvijai [..] būvējat paši savu brīvības pili”.

Laikrakstā analizēti arī demokrātiskai valstij būtiski jautājumi, piemēram, trešajā numurā – raksts “Vispārējas un proporcionālas vēlēšanas”, skaidrojot šādu vēlēšanu būtību.

Valsts un tiesiskās informācijas platforma

Šodien “Latvijas Vēstnesis” ir pieejams elektroniski un palīdz ikvienam uzzināt par savām tiesībām un pienākumiem. Pildot Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā uzdotās funkcijas, “Latvijas Vēstnesis” uztur valsts un tiesiskās informācijas platformu:

• vestnesis.lv – nodrošina oficiālo  publikāciju;
• likumi.lv – sistematizē likumus un citus tiesību aktus;
• LVportals.lv – veicina izpratni par privātpersonu tiesībām un pienākumiem un uztur saruntelpu par Latvijas valsts attīstību;
• juristavards.lv / žurnāls “Jurista Vārds” –  tiesiskai domai un praksei.

*Uzziņai: daži fakti par “Pagaidu Valdības Vēstneša“ izdošanu 1918. gada decembrī

• Kopumā no 14. decembra līdz 28. decembrim izdoti četri “Pagaidu Valdības Vēstneša” numuri.  
• Piektais numurs esot bijis nogādāts uz spiestuvi, bet nav parādījies atklātībā, lai gan netiek izslēgts, ka daži eksemplāri ir iespiesti un pat izplatīti.
• Sekoja brīvības cīņu laiks, un pēc tam, kad Latvija sāka atjaunot valsts dzīvi miera apstākļos, no 1920. gada 1. augusta tā izdeva “Valdības Vēstnesi”.

Papildinformācijai:

Santa Sāmīte
Oficiālā izdevēja „Latvijas Vēstnesis”
Komunikācijas speciāliste

T.: +371 67310675
Mob.: +371 29672420
santa.samite@lv.lv
www.lv.lv