Latvijas šķīrējtiesu regulējuma reforma – caur ērkšķiem uz zvaigznēm?

Nevienam nav noslēpums, ka Latvijas šķīrējtiesu regulējuma attīstības ceļš ir bijis ērkšķiem pilns. Lai arī līdz zvaigznēm vēl tālu, 2024. gada 6. jūnijā pieņemtie grozījumi Civilprocesa likumā un Šķīrējtiesu likumā liecina, ka beidzot esam uz pareizā ceļa. Tā "Jurista Vārda" tematiskajā laidienā par šķīrējtiesu regulējuma reformu pauž šī numura viesredaktors, zvērināts advokāts Toms Krūmiņš.  

Kādas ir būtiskākās šķīrējtiesu regulējuma izmaiņas? 

Ar 2024. gada 6. jūnija Civilprocesa likuma grozījumiem Latvijā atkal ir pieejams šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanas mehānisms.  Saskaņā ar šo mehānismu, šķīrējtiesas procesa puses var apstrīdēt šķīrējtiesas spriedumu vispārējās jurisdikcijas tiesās valstī, kur norisinājās šķīrējtiesas process. Tātad Latvijas tiesas var atcelt tikai tādus šķīrējtiesas spriedumus, kas pieņemti Latvijā. Ieviešot šo mehānismu, nodrošināta ne tikai Satversmes tiesas 2023. gada 23. februāra sprieduma  lietā Nr. 2022-03-012 izpilde, bet arī izvirzīts mērķis radīt šķīrējtiesu regulējumu, kas atbilst starptautiski atzītiem standartiem un praksei. 

"Latvijā taisīti šķīrējtiesas spriedumi ilgstoši bijuši "spoku spriedumi". Vairumā gadījumu nevarētu runāt par šādu spriedumu kvalitātes trūkumu vai pušu procesuālo pamattiesību neievērošanu šķīrējtiesas procesa gaitā. Tomēr atsevišķos gadījumos šķīrējtiesas procesos Latvijā tiek pieļauti būtiski procesuāli pārkāpumi," tematiskajā numurā norāda Zvērinātu advokātu biroja "Cobalt" juristi Maija Tipaine, Toms Krūmiņš un Elīza Madsena. 

Vienlaikus ar grozījumiem likumdevējs ir būtiski paplašinājis vispārējās jurisdikcijas tiesas lomu valsts kontroles īstenošanā pār šķīrējtiesas procesu. Civilprocesa likumā vairs netiek nodalīts, vai strīds tiek izšķirts pastāvīgajā vai ad hoc šķīrējtiesā, tāpat ieviestas tiesas atbalsta funkcijas jautājumā par šķīrējtiesneša iecelšanu, noraidīšanu, atcelšanu, pierādījumu iegūšanu šķīrējtiesas procesā. 

"Tiesības šķīrējtiesas procesa pusei iesniegt minētos pieteikumus dod iespēju jau šķīrējtiesas procesa norises laikā novērst procesuālus pārkāpumus, kas var būt par pamatu šķīrējtiesas sprieduma atcelšanai vai atteikumam izsniegt izpildu rakstu šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei," savā publikācijā skaidro Rīgas apgabaltiesas tiesnese Ilze Ramane. 

"Jurista Vārda" tematiskais numurs par šķīrējtiesu regulējuma reformu iznācis šodien, 24. septembrī, un kopumā tajā 11 autori 7 publikācijās aplūko būtiskākās izmaiņas regulējumā un skaidro, kā labāk piemērot jaunos noteikumus praksē. Rakstus lasiet "Jurista Vārda" drukātajā žurnālā vai žurnāla elektroniskajā versijā šeit: https://juristavards.lv/zurnals.php?laidiens_id=12473 

Tematisko izdevumu saņems "Jurista Vārda" abonenti, savukārt interesenti to var iegādāties internetveikalā: https://juristavards.lv/veikals/produkta-kategorija/zurnali/zurnali-tematiskie/ 

Par "Jurista Vārdu" 

Jau pirms vairākiem gadiem specializētais, tieslietām veltītais izdevums "Jurista Vārds" aizsāka praksi konkrētu tematisko žurnālu veidošanai piesaistīt attiecīgās jomas entuziastus un ekspertus. Šādā veidā ir tapuši žurnāli, kas aplūko tiesību jautājumus saistībā ar maksātnespēju, enerģētiku, mākslīgo intelektu, dezinformāciju, koptaisnību, finanšu tehnoloģijām utt.