„Latvijas Vēstneša” vadības viedoklis

2010. gada 11. maijs

Informāciju sagatavoja VSIA “Latvijas Vēstnesis”

Par biznesa portālā NOZARE.LV 11. maijā publicēto LDDK viedokli „LDDK: Latvijas Vēstneša finanšu situācija liecina, ka uzņēmums jālikvidē”

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) apgalvojumos noklusēta svarīga informācija, liedzot objektīvu un precīzu situācijas izklāstu. No valsts SIA „Latvijas Vēstnesis” ieņēmumiem tiek finansēta likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta, Ministru kabineta, Satversmes tiesas un ministriju pieņemto aktu publicēšana (izsludināšana) un tiesību aktu sistematizēšana. LDDK iebildumu dēļ ilgstoši tika kavēts lēmums par oficiālas e-publikācijas ieviešanu Latvijā, un oficiālās informācijas izsludināšana aizvien notiek papīra formātā, kura ražošana arī prasa līdzekļus.

Uzņēmējdarbības veicināšanai paredzēti virkne atbalsta pasākumu, un uzņēmējiem noteikti arī dažādi atvieglojumi saistībā ar obligāti publicējamo informāciju. Tas nozīmē, ka šogad un nākamgad saruks obligāti publicējamo sludinājumu / paziņojumu apjoms, kas šobrīd un turpmākajos pāris gados vēl ir finanšu avots valsts funkcijas veikšanai (t.sk. normatīvo aktu izsludināšanai). Piem., viens no samazinājuma iemesliem - 2010. gada 15. aprīļa Komerclikuma grozījumos noteiktie atbalsta pasākumi.

Tādēļ, lai turpmākos pāris gadus nodrošinātu valsts funkcijas īstenošanu un lai veiksmīgi ieviestu Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepcijā (Ministru kabinets to akceptēja 30. martā) paredzētās reformas saistībā ar maksas samazināšanu par oficiālajām publikācijām un sludinājumiem / paziņojumiem, 2009.gada peļņas lielākā daļa - Ls 536 958 - tiek atstāta valsts SIA „Latvijas Vēstnesis” rīcībā. Priekšnoteikums - nodrošināt valsts funkciju un, ieviešot oficiālu e-publikāciju, tuvākajā nākotnē samazināt sludinājumu izmaksas.

Precizējam informāciju: koncepcijā noteikts, ka oficiālā publikācija ir valsts funkcija, ko nākotnē jāfinansē no valsts budžeta, bet šobrīd valsts finansējums šīs funkcijas veikšanai nav paredzēts. Pašreizējos apstākļos tam nav līdzekļu. Jautājumu par finansējuma piešķiršanu plānots pārskatīt pēc diviem gadiem (tā to paredz koncepcija).

Līdz tam valsts SIA „Latvijas Vēstnesis” jānodrošina valsts funkcijas īstenošana par ieņēmumiem, kuri iepriekšminēto iemeslu dēļ būtiski samazināsies, turklāt arī jāveic reformas saistībā ar plānoto oficiālo e-publikācijas ieviešanu.

LDDK ģenerāldirektore NOZARE.LV pauž viedokli, ka valstij būtu jāizvēlas cits tiesību aktu konsolidēto versiju piegādātājs, paredzot šī pakalpojuma nodrošināšanai valsts budžeta finansējumu – iespējams, šādi atklāti tiek lobētas LDDK biedra SIA „Lietišķās informācijas dienests” vēlme balstīt savu biznesu, veicot valsts funkcijas par valsts budžeta līdzekļiem. „Latvijas Vēstnesis” jau iepriekš paudis aizdomas, ka strukturālo reformu aizsegā kāds grib faktiski privatizēt valsts pamatfunkciju un – apzinoties vai neapzinoties nodarījuma smagās sekas sabiedrībai – gūt no tās antikonstitucionālu peļņu. Tiesības nav luksuss, ko var atļauties turīgā sabiedrības daļa, tām ir jābūt pieejamām visiem sabiedrības locekļiem bez izņēmumiem. Cenšoties pārņemt normatīvo aktu sistematizēšanu vai konsolidēšanu privātās rokās, uzņēmēji vēlas privatizēt klasisku valsts funkciju un savās interesēs tirgot informāciju, kura valstij visiem jānodrošina bez maksas.

U Z Z I Ņ A I

Oficiālā informācija ir valstiski noteikta informācija, ar kuras izziņošanu sabiedrībai iestājas noteiktas tiesiskās sekas (nosacīti to var iedalīt divas daļās: normatīvie akti un paziņojumi / sludinājumi, ko valsts noteikusi kā obligāti publicējamus). Normatīvie akti (likumi, Ministru kabineta noteikumi) nevar stāties spēkā, kamēr tie nav oficiāli izsludināti. Kopš 1993. gada Latvijā šī oficiālās publikācijas funkcija tiek īstenota, oficiālo informāciju publicējot laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

Lai iedzīvotājiem būtu ērti iepazīties ar oficiālā laikraksta saturu, tas bez maksas pieejams internetā www.vestnesis.lv, taču šobrīd e-versijai ir vien informatīvs raksturs. Ar 2011. gadu Latvija paredzējusi atteikties no papīra laikraksta un ieviest oficiālu e-publikāciju, tas ir, valdības pieņemtā koncepcija par oficiālo e-publikāciju („Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepcijā”) paredz, ka no nākamā gada elektroniski publicētajiem dokumentiem būs juridiski saistošs oficiālās publikācijas statuss.

VSIA „Latvijas Vēstnesis” NEKAD nav saņēmis valsts budžeta līdzekļus.

Bet par kādu līdzekļiem kopš 1993. gada Latvija izsludina likumus, MK noteikumus u.c. oficiālo informāciju un dara to pieejamu sabiedrībai? Kā jau minēts, Latvijas Vēstnesī jāpublicē divu veidu informācija: normatīvie akti un paziņojumi / sludinājumi.

Valsts noteikusi, ka par paziņojumu / sludinājumu publicēšanu ir jāmaksā, lai būtu ienākumi, par kuriem izsludināt arī likumus u.c. oficiālo informāciju. Tātad viena grupa sedz visas oficiālās publikācijas tapšanas un publiskošanas procesa izmaksas. Tādēļ paziņojumu / sludinājumu cena ir noteikta tā, lai Latvijai būtu līdzekļi, par ko izsludināt VISU oficiālo informāciju un sistematizēt tiesību aktus.

Par šiem līdzekļiem tiek arī uzturēta un attīstīta tiesību aktu vortāls www.likumi.lv (TM uzdevumā izveidots 2001. gadā), kuru BEZ MAKSAS var lietot VISA SABIEDRĪBA. Tas ir veids, kā šobrīd Latvija nodrošina, lai iedzīvotāji zinātu savas tiesības un lai oficiālā informācija būtu pieejama apstrādātā, sistematizētā un konsolidētā veidā. Iedzīvotāji to aktīvi izmanto, jo www.likumi.lv vidēji dienā reģistrēti 15 000 - 19 000 apmeklējumu.

Tikmēr privātā interneta vietnē šāds apstrādāts dokuments maksā Ls 0,85 vai arī noteikta mēneša abonēšanas maksa. Ja privāto vietni dienā apmeklētu vidēji 17 000 lietotāju, naudas apgrozījums sasniegtu vismaz Ls 14 000; mēnesī – vairāk nekā Ls 400 000; gadā – vairāk nekā 5 miljoni. Jājautā: vai šāda biznesa perspektīva nav vilinoša atsevišķiem informācijas biznesā iesaistītiem uzņēmumiem? Tā kā VSIA „Latvijas Vēstnesis” noraida LDDK pārmetumu par līdzekļu neefektīvu izmantošanu, jo nodrošina iespēju sabiedrībai zināt savas tiesības.

Oficiālās publikācijas finansēšanas modelis ir spēkā no 1993. gada. Izvēlēties finansēšanas modeli ir valdības tiesības. LDDK pārmet, ka šāds šķērssubsidēšanas mehānisms nav pieņemams. Atgādinām, ka valsts oficiālās elektroniskās publikācijas veicināšanas koncepcija paredz: oficiālā publikācija ir valsts funkcija, ko jāfinansē no valsts budžeta, bet šobrīd valsts finansējums šīs funkcijas veikšanai nav paredzēts. Plānots, ka šo jautājumu par finansējuma piešķiršanu pārskatīs pēc diviem gadiem.