Patvēruma meklētāju tiesības: Latvijas pieredze un saistības
2024. gada 17. septembris
Attēls: Jurista Vārds.
Eiropā katru gadu pieaug patvēruma meklētāju skaits. 2023. gadā Latvijā tika saņemti jau 1624 patvēruma pieteikumi. Kādi ir valsts pienākumi un līdzšinējā prakse – par to šīs nedēļas "Jurista Vārda" tematiskajā laidienā, kas veltīts patvēruma tiesību aktuālajām problēmām.
Analizējot Administratīvās rajona tiesas judikatūru patvēruma lietās, Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja palīdze Jurgita Spigule savā publikācijā norāda, ka centrālais aspekts ir pieteicēja stāsta ticamības izvērtēšana, tiesai ņemot vērā tā atbilstību informācijai par situāciju patvēruma meklētāja valstī.
Pētnieku Kristiānas Blūmas, Lilianas Garkalnes, Annas Griķes un Edgara Oļševska raksts, analizējot valsts iestāžu sniegto informāciju un biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" pieredzi, aplūko kritisko tiesisko situāciju, kurā atrodas nepilngadīgie patvēruma meklētāji.
Leidenes Universitātes juridiskais līdzstrādnieks Rainers Svoks savā publikācijā sniedz ieskatu starptautiskajās patvēruma tiesībās, īpaši uzsverot valsts tiesu īpašo lomu šīs tiesību nozares tālākveidošanā. Vienmēr aktuāls ir jautājums, vai aizsardzības kandidātam labvēlīgākais regulējums ir vienīgais bēgļu tiesību attīstības virziens. Autors arī atgādina, ka bēgļu tiesībās ietvertais ētiskais imperatīvs ir attiecināms tikai uz pašām nopietnākajām situācijām.
Savukārt Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juridiskā padomniece Santa Tivaņenko rakstā par starptautiskās aizsardzības piešķiršanas eksternalizāciju analizē neseno dažu valstu izvēlēto pieeju pārorientēt atbildību par patvēruma meklētāju uzņemšanu uz tranzīta vai izcelsmes valstīm.
Tematisko izdevumu saņems "Jurista Vārda" abonenti, savukārt interesenti to var iegādāties šeit: https://juristavards.lv/veikals/produkts/17-septembris-2024-nr-38-1356/
Par "Jurista Vārdu"
Jau pirms vairākiem gadiem specializētais, tieslietām veltītais izdevums "Jurista Vārds" aizsāka praksi konkrētu tematisko žurnālu veidošanai piesaistīt attiecīgās jomas entuziastus un ekspertus. Šādā veidā ir tapuši žurnāli, kas aplūko tiesību jautājumus saistībā ar maksātnespēju, enerģētiku, mākslīgo intelektu, dezinformāciju, koptaisnību, finanšu tehnoloģijām utt.