Satversmei aprit deviņdesmit gadi, diskusijas par valsts kodolu turpinās

Kāda ir Latvijas valsts identitāte? Kas ir tas vērtību kopums, kas izriet no Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) un kas raksturo Latvijas valsti? Uz to atbildi dod  Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija un jaunajā „Jurista Vārds” numurā aptaujātie eksperti – juristi un politologi.

Satversme ir stājusies spēkā pirms 90 gadiem – 1922.gada 7.novembrī pulksten 12 – Latvijas Republikas Saeimas pirmajā darba dienā. Šodien nācis klajā jaunais žurnāla „Jurista Vārds” numurs, kas veltīts Satversmes jubilejai.

Numura tēma pieteikta ar vēsturisku atskatu „90 gadu kopš pirmās Saeimas sanākšanas”. Līdz ar pirmās Saeimas sanākšanu beidzās pirmā Latvijas tautas vēlētā likumdevēja – Satversmes sapulces (1920 -1922) – pilnvaras.

Interesants apkopojums sniegts valststiesību eksperta Jāņa Plepa sagatavotajā publikācijā „Satversmes deviņdesmit gadi”, kurā autors atgādina par 1993.gada 6.jūliju, kad 5.Saeima pieņēma paziņojumu par Satversmes stāšanos spēkā pilnā apjomā: „Šāda tiesībpolitiska izšķiršanās  nozīmēja, ka tiesiskajā realitātē tika atgriezta konstitūcija, kuras darbība un piemērošana bija apturēta vairāk nekā piecdesmit gadus. Nevienā citā valstī līdzīgs konstitucionāls eksperiments nav veikts. Līdz ar to Satversmes darbības atjaunošana vairāk nekā piecdesmit gadus pēc tās apturēšanas vērtējams kā unikāls notikums Eiropas konstitucionālajā telpā.”

Nozīmīgs pienesums diskusijā par valsts pamatlikuma šodienu un rītdienu, Latvijas valsts pamatiem un vērtībām ir „Jurista Vārda” aptauja par Satversmes kodolu un tā aizsardzību, kurā eksperti, atbildot uz trīs konkrētiem jautājumiem, izklāsta savu viedokli.  Viens no jautājumiem: vai būtu jāgroza Satversme, lai tās kodolu izteiktu expressis verbis? Un kā aptaujas dalībnieki formulē šajā sakarā nepieciešamos Satversmes grozījumus?

 Aptaujā piedalījās Aivars Endziņš, Romāns Apsītis, Gunārs Kūtris, Linards Muciņš, Edgars Pastars, Aleksejs Dimitrovs, Ivars Ījabs, Elizabete Krivcova, Jānis Lazdiņš, Valdis Cielava, Arvīds Dravnieks, Iveta Kažoka, Jānis Pleps un Mārtiņš Paparinskis.

 Uzziņai

•  Specializētais nedēļas žurnāls "Jurista Vārds" tiesiskai domai un praksei (iznāk otrdienās) ir lielākais juridiskais preses izdevums Latvijā un plašākais juristu neklātienes forums brīvai un kritiskai diskusijai. 

Papildinformācijai:

Dina Gailīte,
galvenā redaktore
juristavards@lv.lv
T.: 67310680
www.juristavards.lv
Twitter: @Jurista_Vards