Šonedēļ „Jurista Vārdā”
2011. gada 21. jūnijs
Sagatavoja „Jurista Vārda” redakcija
Šodien nācis klajā „Jurista Vārda” pirmssvētku dubultnumurs. Nākamais laidiens iznāks 5.jūlijā. Piedāvājām ieskatu dažos interesantākajos rakstos.
Sanita Pieķe. Nekustamā īpašuma atsavināšana sabiedrības vajadzībām
Nekustamā īpašuma atsavināšana sabiedrības vajadzībām un tās tiesiskais tvērums ir specifisks jautājums, ar kuru ikdienā nākas saskarties relatīvi šauram personu lokam. Tomēr šis jautājums ir nozīmīgs, raugoties no tāda aspekta, ka saistīts ar Satversmes 105. pantā nostiprināto tiesību uz īpašumu ierobežošanu to smagākajā formā. Proti, īpašuma atsavināšanas sabiedrības vajadzībām dēļ tiek zaudētas īpašuma tiesības. Attīstoties infrastruktūrai, arvien biežāk nākas ierobežot personu tiesības uz īpašumu, tos atsavinot, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzības. Tādējādi ikviena persona var nonākt situācijā, kad tās īpašums var kļūt nepieciešams un pakļauts atsavināšanai, lai valsts vai pašvaldība varētu nodrošināt tās sabiedrības vajadzības, par kurām tā ir atbildīga. Kā jau ierasts, ja tiek radīts jauns regulējums, nākas atbildēt arī uz daudziem jautājumiem. Raksta mērķis ir atspoguļot vispusīgu informāciju par jaunā regulējuma nepieciešamību un sniegt atbildes uz vismaz dažiem jautājumiem, kas sabiedrības vajadzībām nepieciešamā īpašuma atsavināšanas tiesiskā regulējuma piemērotājiem varētu rasties.
Ieva Azanda, Ilze Bukaldere. Negodīgas konkurences aizlieguma piemērošanas aspekti
Ne iepriekšējā, ne pašlaik noteiktā kārtība negodīgas konkurences strīdu risināšanai neļauj tirgus dalībniekiem pilnībā izmantot šo noteikumu radītās tiesības vērsties pret konkurentu negodprātīgām darbībām galvenokārt tāpēc, ka tirgus dalībniekiem nav izmeklēšanas pilnvaras, kas piemīt Konkurences padomei, turklāt normatīvajos aktos nav paredzētas pagaidu risinājuma iespējas. Pienākums nodrošināt negodīgas konkurences ierobežošanu ir ietverts Parīzes konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību 10. bis pantā. Tātad sākotnēji šie noteikumi domāti kā rūpniecisko īpašumu aizsargājošas normas. Konvencijas dalībvalstis negodīgas konkurences aizliegumu savos tiesību aktos ir izvērsušas dažādi. Eiropas Savienības tiesībās nav notikusi harmonizācija noteikumiem par negodīgu konkurenci tādā izpratnē, kā par tiem runā Parīzes konvencija. Ar direktīvu palīdzību tikušas harmonizētas un vienādotas normas, kas aizliedz negodīgu konkurenci un līdzīgas darbības attiecībā pret patērētāju, nevis uzņēmumu starpā.
Reinis Markvarts. Patenttiesību mērķi vēsturiskā perspektīvā
Rakstā aplūkota patenttiesību vēsturiskā attīstība kopš patenttiesību pirmsākumiem līdz pat 19. gadsimta beigām, akcentējot argumentāciju, ar kādu dažādos laikos tika pamatota izgudrojumu tiesiskās aizsardzības nepieciešamība. Patenttiesību attīstības aizsākumu bieži saista ar 1474. gadu, kad Venēcijas republikā tika pieņemts Venēcijas statūts par rūpnieciskiem izgudrojumiem. Tomēr epizodiski patentaizsardzībai līdzīgi tiesību institūti sastopami vēl senāk. Otrā un trešā gadsimta mijā dzīvojošais grieķu rētors un gramatiķis Naukratas Atēnajs min ēdiena pagatavošanas sacīkstes, kas notikušas Senās Grieķijas pilsētā Sibarā 5. gadsimtā pirms Kristus un bijušas plaši izslavētas. Veiksmīgākais pavārs, kurš izgudrojis jaunu ēdiena recepti, ieguva ekskluzīvas tiesības šā ēdiena pagatavošanai uz vienu gadu. Tomēr klasiskā laikmeta pasaules izpratne kopumā nebija labvēlīga izgudrojumu aizsardzības tiesību izveidei. Pēc grieķu priekšstatiem, ko lielā mērā pārņēma arī Romā, jaunās zināšanas nāk no dieviem vai ir vienīgi jau kopš dzimšanas pastāvošu zināšanu atminēšanās.
Uzziņai
- Specializētais nedēļas žurnāls "Jurista Vārds" ir lielākais juridiskais preses izdevums Latvijā un plašākais juristu neklātienes forums brīvai un kritiskai diskusijai nolūkā veicināt tiesisku domu un praksi Latvijā.
- Tā kā žurnāls piedāvā vietu brīvai un kritiskai Latvijas juristu domu apmaiņai, iesūtītās publikācijas nepauž redakcijas viedokli. Žurnāla vairāk nekā 300 ārštata autoru vidū ir gan Latvijā lielākās tiesību zinātņu, gan praktiskās jurisprudences autoritātes. Iespēja publicēties tiek dota arī jaunajiem talantiem
- Žurnāls iznāk otrdienās drukātā un elektroniskā formātā. Drukātā žurnāla abonentu iegūst bezmaksas pieeju e-versijai (www.juristavards.lv): 1) neierobežota pieeja jaunākā numura rakstiem; 2) 25 arhīva dokumenti mēnesī.
Papildinformācijai:
Dina Gailīte,
galvenā redaktore
juristavards@lv.lv
T.: 67310680
www.juristavards.lv