Šonedēļ žurnālā „Jurista Vārds”

Sagatavoja „Jurista Vārda” redakcija

Kiberapdraudējumi un valsts informācijas sistēmas. Šī Satversmes tiesas tiesneša Ulda Ķiņa publikācija ir viena no aktualitātēm, par kurām var lasīt jaunajā „Jurista Vārdā”. Lasītāju iecienītajā rubrikā „Nedēļas jurists” – Gaidis Bērziņš. Piedāvājam ieskatus pāris rakstos.

Asoc.prof. DR.iur. Uldis Ķinis, Nodarījumi pret informācijas sistēmu drošību

Pēdējā laikā gan IT speciālistu, gan juristu un pat politiķu aprindās notiek diskusijas par Valsts informācijas sistēmu drošības problēmām. Nesenajā Satiksmes ministrijas organizētajā sanāksmē tika analizēta arī Krimināllikuma piemērošanas efektivitāte nodarījumos pret informācijas sistēmu drošību (ISD). Tika uzsvērts, ka nereti personas, kas izdarījušas nodarījumus pret informācijas sistēmu drošību, netiek sauktas pie atbildības. Diskusijā tika analizēti arī vairāki iemesli šādai situācijai. Raksta mērķis ir izvērtēt iespējamo problēmu spektru, kas saistīts krimināltiesību piemērošanas efektivitāti noziedzīgu nodarījumu gadījumos, kas vērsti pret ISD. Nodarījumu pret ISD priekšmets vienmēr ir automatizētās datu apstrādes sistēmas (ADAS). Valsts krimināltiesisko jurisdikciju attiecina uz visām teritorijā esošajām fiziskām un juridiskām personām un viņu mantu, tajā skaitā uz ADAS. Tomēr jāatzīst, ka saistībā ar e-apdraudējumiem neviena valsts pasaulē nespēj nodrošināt vienādu tiesiskās aizsardzības režīmu visām valstī esošajām ADAS un to lietotājiem. Tāpēc, izstrādājot kiberapdraudējumu apkarošanas stratēģijas, valstis ADAS iedala pēc to piederības, izveides mērķa vērtības un iespējamā apdraudējuma sociālā kaitīguma pakāpes. Tādējādi valsts racionāli plāno savu krimināltiesisko resursu izmantošanu un paredz īpašu aizsardzības režīmu un atbildību par apdraudējumiem tādām ADAS, kuras izveidotas, lai apstrādātu valsts drošībai (ekonomiskajai, politiskajai, militārajai u.c.) svarīgu informāciju.

Artūrs Caics. Pozitīvā un negatīvā politiskā atbildība

Iepriekš publicētajā rakstā (“Jurista Vārds”, 13.09.3011., Nr. 37) autors raksturoja politiskās atbildības jēdziena veidojošos elementus, norādīja politiskajai atbildībai raksturīgās iezīmes, kā arī analizēja dažādās valodās formulētus terminus, kas latviešu valodā var tikt apzīmēti ar politisko atbildību. Šajā rakstā, apvienojot dažādās politiskās atbildības interpretācijas, izveidota vienota šī jēdziena sistēma, kas balstīta uz autora formulēto pozitīvo un negatīvo politiskās atbildības izpratni. Lai gan juridiskās atbildības iedalījums pozitīvajā un negatīvajā tiek kritizēts, darba autors uzskata, ka minētā teorija visprecīzāk varētu raksturot politiskās atbildības jēdzienu, jo, pirmkārt, kritika (kuru darba autors neapstrīd) ir tieši saistīta ar juridiskās atbildības īpatnībām, bet, kā iepriekš tika noskaidrots, politiskā atbildība var būt nesaistīta ar juridisko atbildību. Otrkārt, izpratne par politisko atbildību ir pretrunīga, tāpēc iedalījumu var veidot, nošķirot pretējās izpratnes teorijas, treškārt, šīs kritikas pamatā ir krimināltiesības vai civiltiesības, bet pozitīvās un negatīvās atbildības iedalījums ir īpaši atzīts konstitucionālajās tiesībās. Tādējādi ar pozitīvo politisko atbildību var apzīmēt ideālu un politikas subjektu pienākumus, bet ar negatīvo politisko atbildību – retrospektīvo atbildību, kas saistīta ar sankciju piemērošanu.

Plašāk lasiet 27. septembra numurā (www.juristavards.lv).

Uzziņai

• Specializētais nedēļas žurnāls "Jurista Vārds" tiesiskai domai un praksei (iznāk otrdienās). Žurnāls ir lielākais juridiskais preses izdevums Latvijā un plašākais juristu neklātienes forums brīvai un kritiskai diskusijai. 

• Iznāk kopš 1995. gada: sākumā - kā pielikums LR oficiālajam laikrakstam „Latvijas Vēstnesis”, kopš 2002. gada – kā patstāvīgs preses izdevums.
  
  
  
  Papildinformācijai: 
  Dina Gailīte,
  galvenā redaktore
  juristavards@lv.lv
  T.: 67310680
  www.juristavards.lv