Starptautiskie aizņēmumi un to atbilstība Satversmei ekspertu skatījumā

Informāciju sagatavoja "Jurista Vārda" redakcija

"Jurista Vārda" jubilejas numurs (šodien klajā nāk nedēļas izdevuma 600. numurs) veltīts sabiedrībā plašu ievērību ieguvušajām diskusijām par Latvijas Republikas starptautiskajiem aizņēmumiem. Satversmes tiesa savā spriedumā par pensiju samazināšanu atzina, ka šādiem aizņēmumiem, ko veikusi valdība, bija nepieciešama Saeimas piekrišana. "Jurista Vārdā" publicētajos rakstos eksperti šo jautājumu vērtējuši no dažādiem rakursiem, piedāvājot savu redzējumu.

Latvijas Universitātes lektors Māris Lejnieks, kurš bija viens no pirmajiem, kas vērsa sabiedrības uzmanību uz iespējamo starptautisko aizņēmumu veikšanas procedūru neatbilstību Satversmei, norāda, ka jautājums par starptautiskajiem aizņēmumiem ir likumdošanas ceļā lemjams jautājums. Pēc M. Lejnieka domām, šāds aizņēmums ļoti būtiski ietekmē valsti un ikvienu tās iedzīvotāju, tāpēc par to jālemj likumdevējam.

Tieslietu ministra padomnieks sadarbībai ar parlamentu Reinis Bērziņš arīdzan uzsver, ka par starptautiskajiem aizņēmumiem bija jālemj likumdošanas ceļā. Likums šajā ziņā esot vispiemērotākais instruments, jo parlaments var paredzēt arī aizņēmuma izlietošanas mērķus un valdības rīcības kontroles mehānismus.

Oksfordas universitātes (Lielbritānija) doktorants Mārtiņš Paparinskis, izmantojot plašu starptautisko tiesību prakses analīzi, savukārt norāda, ka starptautiskie aizņēmumi netiek veikti ar starptautiskajiem līgumiem, un Saeimai par tiem nav jālemj. Tāpat M. Paparinskis kritiski vērtējis Satversmes tiesas spriedumā ietverto analīzi, norādot, ka tiesai par šiem jautājumiem neesot bijis nepieciešamības izteikties spriedumā.

Latvijas Universitātes doktorants Jānis Pleps savā rakstā aplūkojis parlamenta kompetences lemt par starptautiskajiem aizņēmumiem vēsturisko attīstību. Viņa rakstā plaši analizēta Krievijas impērijas I Valsts domes prakse, kuras veidošanā piedalījušies arī no Latvijas ievēlētie Valsts domnieki, tostarp arī pirmais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste.

Ekspertu rakstus papildina Satversmes tiesas sprieduma izvilkumi par starptautisko aizņēmumu veikšanas procedūras atbilstību Satversmei, kā arī Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas atzinuma pilns teksts.

"Vislielāko gandarījumu redakcijai sagādājuši brīži, kad raksti "Jurista Vārdā" ir nevis sekojuši jau diagnosticētām problēmām, bet paši tās uzrādījuši," tā, gatavojot tematisko jubilejas numuru, redakcijas slejā atzinusi "Jurista Vārda" galvenā redaktore Dina Gailīte. "Mūsu mērķis joprojām ir tas pats: veicināt tiesisku domu un praksi Latvijā. Jo tiesiska doma nekad nevar beigt pilnveidoties, savukārt par tiesību prakses absolūta "tiesiskuma" sasniegšanu varētu sapņot tikai trakais. Tātad mūsu darba lauks faktiski ir nebeidzams. Arī mūsu zīmolā ietverto devīzi "Viens likums, viena taisnība visiem" der atkārtot vēl un vēl tieši tādēļ, ka šī juridiski teorētiskā aksioma joprojām nav kļuvusi un diezin vai tik drīz kļūs par realitāti Latvijā."

Interesants fakts – Eiropas Savienībā ar dažādu regularitāti šobrīd iznāk ap 4000  juridisku preses izdevumu* (avots: zinātniskā konference ""Law Journals: National, Regional, International", Tartu universitāte, 30.11.2009.). Latvijā izdotā nedēļas žurnāla "Jurista Vārds" vēsture šobrīd mērāma gandrīz piecpadsmit gadu garumā un 600 numuru apjomā (Nr. 600 iznāk 2010. gada 2. februārī).

Uzziņai par žurnālu "Jurista Vārds" (e-versija: www.juristavards.lv)

Nedēļas žurnāls "Jurista Vārds" ir lielākais juridiskais preses izdevums Latvijā un plašākais juristu neklātienes forums. Tā mērķis ir veicināt tiesiskas domas un prakses attīstību, kā arī atspoguļot Latvijas tiesību sistēmas izaugsmi, piedāvājot vietu atklātai un kritiskai lietpratēju domu apmaiņai par tiesību sistēmas aktuālajām problēmām. Vienlaikus žurnāls ir svarīgs profesionālās informācijas avots praktiķiem un tiesību zinātniekiem un neaizstājams palīgs jurisprudences studentiem. Žurnāls iznāk otrdienās.

Kopš pirmā numura JV logo ietverts romiešu tiesību princips: Una lex - una iustitia omnibus jeb – latviešu valodā – Viens likums, viena taisnība visiem.

JV pirmsākums – 1995. gada 21. aprīlī LR oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" (LV) iznāk tematiskā lappuse "Jurista Vārds" (JV), un turpmākos gados piedzīvo izaugsmi un nozīmīgas pārmaiņas. 2000. gada aprīlī JV kļuva par LV pielikumu. Šādā veidā JV iznāca nepilnus trīs gadus, līdz nepārprotami bija skaidrs, ka atkal jāmainās. 2003. gada 7. janvārī JV savus lasītājus sasniedza 16 lappušu biezas melnbaltas burtnīcas formātā. Tā paša gada novembrī JV kļūst par patstāvīgu izdevumu ar savu redakciju, un vēl gadu vēlāk arī vizuāli pārvēršas par žurnālu ar šodien tik ierastajiem tumši zilajiem vākiem.

Būtisku artavu JV pilnveidē dod arī 2004. gadā izveidotā zinātniski konsultatīvā padome. Tās pārstāvji apspriež gan žurnāla ilgtermiņa plānošanu, gan analizē JV redakcionālo politiku un redakcijas iecerētos projektus.

* ES ar dažādu regularitāti šobrīd iznāk ap 4000 juridisku preses izdevumu. Osnabrikas universitātes profesors Dr.iur. Kristiāns fon Bārs, kura vārds ir Eiropā plaši zināms saistībā ar centieniem unificēt nacionālo valstu civiltiesības, centies noskaidrot juridisko izdevumu skaitu Eiropā. Paša formulētajai definīcijai "regulāri iznākošs tiesībzinātnisks, praktisks vai tiesībpolitisks drukāts izdevums", viņaprāt, atbilst daudzi tūkstoši vēsturisku un mūsdienu preses izdevumu: valstīs, kur runā vāciski, – ap 850, Lielbritānijā – 200, Portugālē – 50, Itālijā – 453, Īrijā – 32, Grieķijā – 62, Ungārijā – vairāk nekā 100, Beļģijā – 226 (!), Polijā – 200 līdz 300 (sk.: "JV", Nr. 49(592), 2009. gada 8. decembris).

Papildinformācijai:
Žurnāla "Jurista Vārds" galvenā redaktore Dina Gailīte
T.: 67310680
E-pasts: juristavards@lv.lv
www.juristavards.lv
www.twitter.com/jurista_vards