Vai topošā Tieslietu padome attaisnos sevi?

Informāciju sagatavoja „Jurista Vārds” redakcija

26. janvārī iznāks nedēļas žurnāla „Jurista Vārds” numurs, kas veltīts šobrīd Saeimas darba kārtībā esošajam jautājumam par Tieslietu padomes izveidi. Paredzams, ka to vadīs Augstākās tiesas priekšsēdētājs un tajā darbosies Satversmes tiesas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, kā arī septiņi padomē ievēlēti tiesneši. Atšķirībā no citām valstīm, Latvijas Tieslietu padomes sastāvā ar balsstiesībām nav paredzēts iekļaut ģenerālprokuroru, kā arī tiesību zinātniekus.

Jāatgādina, ka ideja par Tieslietu padomi kā tiesu varu pārstāvošu institūciju un zināmu tās neatkarības garantu ir jau vismaz 10 gadus sena un to bija paredzēts īstenot līdz ar jaunā Tiesu iekārtas likuma pieņemšanu. Taču šis likumprojekts jau vairākus gadus ir „iestrēdzis” parlamentā. 2009. gada rudenī, pēc tam, kad Saeima noraidīja tiesneša Māra Vīganta pārcelšanu darbā uz Augstāko tiesu, ideja par Tieslietu padomes izveidošanu atdzima, un tika nolemts to veidot, izdarot grozījumus esošajā likumā „Par tiesu varu”. Šos grozījumus izstrādāja Tieslietu ministrija un akceptēja Saeimas Juridiskā komisija. Šā gada 21. janvārī tie tika nodoti Saeimas izskatīšanai.

„Jurista Vārds” publicē gan likuma grozījumu projektu, gan tā autoru skaidrojumus, ārvalstu ekspertu viedokļus, gan plašu aptauju, kurā viedokļus par topošo Tieslietu padomi izsaka gan paši tiesneši, gan politiķi, gan nozares lietpratēji.

Tā, piemēram, Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits atzinīgi vērtē Tieslietu padomei projektā paredzētās konsultatīvās funkcijas, taču uzskata, ka jaunajai institūcijai būtu jāpiešķir arī lielākas funkcijas attiecībā uz Tiesu administrāciju un likumdošanas pilnveidošanu.

Savukārt bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Dr.iur. Aivars Endziņš pret projektu ir kritiski noskaņots: „.. Grūti saprast, kāpēc Tieslietu padome vispār tiek veidota, ja nav noteiktas atbilstošas pilnvaras. Nav vērts to veidot ķeksīša pēc. Tieslietu padomei būtu jāļauj lemt par tiesneša pārcelšanu ne tikai horizontālā, bet arī vertikālā līmenī. Ir novērojama izpildvaras nevēlēšanās daļu savu pilnvaru nodot Tieslietu padomes kompetencē.”

Projektu negatīvi vērtē arī Latvijas Universitātes profesore Dr.iur. Sanita Osipova: „Žēl, ka paredzētie grozījumi nevis stiprina tiesu varas neatkarību no izpildvaras, bet gan vēl vairāk sasaista tiesu varu ar izpildvaru. Tieslietu padome iecerētajā modelī netiek izmantota kā tiesu varas pašorganizācijas un pašattīrīšanās institūts, par kādu to varētu veidot.”

Kopumā „Jurista Vārdā” atspoguļoti 16 ekspertu viedokļi par topošo Tieslietu padomi.

Uzziņai par žurnālu „Jurista Vārds” (e-versija: www.juristavards.lv)

Nedēļas žurnāls "Jurista Vārds" ir lielākais juridiskais preses izdevums Latvijā un plašākais juristu neklātienes forums. Tā mērķis ir veicināt tiesiskas domas un prakses attīstību, kā arī atspoguļot Latvijas tiesību sistēmas izaugsmi, piedāvājot vietu atklātai un kritiskai lietpratēju domu apmaiņai par tiesību sistēmas aktuālajām problēmām. Vienlaikus žurnāls ir svarīgs profesionālās informācijas avots praktiķiem un tiesību zinātniekiem un neaizstājams palīgs jurisprudences studentiem. Žurnāls iznāk otrdienās.

Papildinformācijai:
Žurnāla „Jurista Vārds” galvenā redaktore Dina Gailīte
T.: 67310680
E-pasts: juristavards@lv.lv
www.juristavards.lv
www.twitter.com/jurista_vards