Valsts valoda – kāpēc tā ir jāsargā? Satversmes tiesas atziņu apkopojums "Jurista Vārdā"

Kāpēc valstij ir pienākums pastiprināti aizsargāt latviešu valodu? Kāpēc mazākumtautībām ir jāzina valsts valoda? "Jurista Vārdā" publicēts tiesību zinātnieku Anitas Rodiņas un Gata Bārdiņa raksts, kurā apkopotās Satversmes tiesas atziņas sniedz trāpīgas atbildes uz jautājumiem, kas saistībā ar latviešu valodu atkal īpaši aktualizējušies Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debašu sakarā. 

Satversmes tiesa līdz šim ir izskatījusi 13 lietas par valsts valodas aizsardzības jautājumiem. Šis ievērojamais lietu skaits liecina, ka valsts valoda, tās stiprināšana un aizsardzība ir nemainīgi aktuāla. Turklāt valsts valodas aizsardzība it īpaši pēdējos gados ir aplūkojama kopsakarā ar valsts drošību un tātad – ar demokrātiskas valsts pastāvēšanu. 

"Kā atzinusi Satversmes tiesa [1], valsts valodas jautājumus Latvijā nedrīkst skatīt atrauti no padomju okupācijas režīma īstenotās politikas un tās rezultātā izveidojušās sarežģītās etnodemogrāfiskās situācijas," norāda A. Rodiņa un G. Bārdiņš. 

"Padomju okupācijas režīma politika bija vērsta uz latviešu nācijas identitātes un valstsgribas salaušanu, un tajā nozīmīga loma bija latviešu valodas pozīciju vājināšanai, piespiedu rusifikācijai un krievu valodas dominējošā statusa sekmēšanai. Šīs politikas rezultātā latviešu valodas zināšanas un lietojums bija ievērojami sarucis," Satversmes tiesas spriedumu [2] citē raksta autori. 

"Visu pie mazākumtautībām piederošo personu spēja brīvi komunicēt par jebkuru jautājumu valsts valodā ir vienlīdz nozīmīga gan pašām pie mazākumtautībām piederošajām personām, gan arī sabiedrībai kopumā, jo, pateicoties šai spējai, visi sabiedrības locekļi var brīvi komunicēt savā starpā un arī ar valsti," viņi vērš uzmanību uz Satversmes tiesas spriedumu [3] par valsts valodu un mazākumtautībām. 

Noslēgumā A Rodiņa un G. Bārdiņš uzsver, ka "ņemot vērā Latvijas vēsturisko pieredzi, kā arī to, ka pašlaik latviešu valodas kā valsts valodas prasmes un lietojums nav pietiekams, valstij nepieciešams veikt pozitīvus pasākumus un pastiprināti aizsargāt valsts valodas lietojumu". 

Ņemot vērā sabiedrisko nozīmību, viss raksts ikvienam interesentam brīvi pieejams šeit: https://juristavards.lv/doc/285336-valsts-valoda-satversmes-tiesas-judikatura/ 

[1] Satversmes tiesas 2023. gada 9. februāra sprieduma lietā Nr. 2020-33-01 34. punkts 

[2] turpat 

[3] Satversmes tiesas 2019. gada 13. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-22-01 22.2. punkts 

Par "Jurista Vārdu" 

Ņemot vērā ilggadīgo darbību, autoritāti un atpazīstamību Latvijas tiesību telpā, piesaistīto autoru loku, kā arī lasītāju skaitu, "Jurista Vārds" šobrīd ir lielākais un nozīmīgākais Latvijas juristu neklātienes domu apmaiņas forums un profesionālās tālākizglītības instruments, kā arī būtiskākais informācijas avots par norisēm tieslietās.