VSIA "Latvijas Vēstnesis" prezentē otrā tiesībpratību mērījuma rezultātus un atklāj izstādi

VSIA “Latvijas Vēstnesis” veiktajā pētījumā noskaidrots, ka Latvijas iedzīvotāju vidējais tiesībpratības indekss skalā no 4 līdz 16 2026. gadā ir 9,67 punkti, salīdzinot ar 9,97 punktiem pērn. Vienlaikus Latvijas Universitātes Zinātņu mājā atklāta izglītojoša izstāde “Tev ir tiesības zināt savas tiesības!”, kas ikvienu aicina ne tikai novērtēt savas zināšanas dažādos tiesībpratības jautājumos, bet arī praktiski noskaidrot, kur meklēt uzticamu informāciju un kā aktīvāk izmantot savas tiesības.

15. septembrī Latvijas Universitātes Zinātņu mājā “Latvijas Vēstnesis” prezentēja otro Latvijas iedzīvotāju tiesībpratības mērījumu un atklāja izstādi “Tev ir tiesības zināt savas tiesības!”. Pētījumu pēc “Latvijas Vēstneša” pasūtījuma 2026. gada vasarā veica “Berg Research”, aptaujājot 1008 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 16 līdz 75 gadiem.

Mērījums rāda pretrunu, kas skar ļoti praktiskas ikdienas situācijas, jo 56% iedzīvotāju savu informētību par tiesībām vērtē kā labu vai ļoti labu, tomēr tikai 42% uzskata, ka nepieciešamo informāciju spētu atrast viegli, savukārt valsts iestāžu sniegto juridisko informāciju viegli saprot vien 30%.

“Tiesības, pienākumi un atbildība ir daļa no ikviena cilvēka ikdienas. Tiesībpratība ir noderīga prasme, kas palīdz justies drošāk un ar lielāku pārliecību pieņemt lēmumus dažādās dzīves situācijās. Šā gada rezultāti atklāj, ka ar pārliecību vien nepietiek. Būtiski ir zināt, kur ātri atrast uzticamu un saprotamu informāciju, un prast to izmantot,” saka “Latvijas Vēstneša” valdes locekle Ieva Viļuma, piebilstot, ka, analizējot pētījuma rezultātus, var secināt, ka vislielākajā riska zonā ir cilvēki bez izglītības un ar zemiem ienākumiem.

Zināšanas veidojas praksē, bet saskare ar juridiskiem jautājumiem mazinājusies

Pieredze juridisku jautājumu risināšanā arī 2026. gadā ir saistīta ar augstāku tiesībpratības līmeni. Vienlaikus 33% respondentu norāda, ka pēdējo trīs gadu laikā nav risinājuši nevienu

no pētījumā aplūkotajām juridiskajām situācijām, kamēr 2025. gadā tā atbildēja 17%. “Tas var nozīmēt gan mazāku tiešu saskari ar juridiskām problēmām, gan piesardzīgāku savu zināšanu vērtējumu. Rezultāti skaidri parāda nepieciešamību tiesībpratību uzturēt arī tad, kad konkrēta problēma vēl nav radusies,” skaidro I.Viļuma

Kur joprojām klūpam visbiežāk?

● Bezmaksas juridiskā palīdzība: 67% drīzāk vai vispār nezina, kādos gadījumos tā pienākas, bet 44% nezina, kur pēc tās vērsties.

● Juridiskas procedūras: 55% savas zināšanas par dokumentu iesniegšanu tiesas procesa vai citas juridiskas procedūras uzsākšanai vērtē kā sliktas vai ļoti sliktas.

● Personas dati: 54% savas zināšanas par rīcību neatļautas personas datu izmantošanas gadījumā vērtē kā sliktas vai ļoti sliktas.

● Parādu piedziņa: 53% savas zināšanas par tiesībām parādu piedziņas situācijā vērtē kā sliktas vai ļoti sliktas.

● Gatavība krīzei: 59% savas zināšanas par pareizu rīcību un pienākumiem krīzes situācijā vērtē kā sliktas vai ļoti sliktas, bet 52% pēdējo divu gadu laikā nav piedalījušies nevienā no pētījumā minētajām civilās aizsardzības apmācībām.

“Iedzīvotāju zināšanas par tiesībām un rīcību krīzē ievērojami atšķiras no tā, kur viņi strādā, jo valsts sektora pārstāvji norādīja, ka viņi zina, kā rīkoties, jo apmeklējuši apmācības, pretstatā privātajā jomā nodarbinātajiem, kuri īsti nevar atbildēt, kā rīkotos, ja notiktu kaut kas negaidīts,” saka I.Viļuma.

Kur savas zināšanas vērtējam visaugstāk?

● Darba tiesības: 52% respondentu savas zināšanas par rīcību situācijā, kad darba devējs neievēro Darba likuma vai darba līguma nosacījumus, vērtē kā labas vai ļoti labas.

● Līgumi un juridiskie dokumenti: 49% aptaujāto savas zināšanas par spēju saprast līgumu un juridisko dokumentu saturu un nozīmi vērtē kā labas vai ļoti labas.

● Mantojuma tiesības: 46% respondentu savas zināšanas par mantojuma dalīšanu un pieteikšanos mantojumam vērtē kā labas vai ļoti labas.

Šīs ir trīs jomas, kurās iedzīvotāju pašvērtējums ir visaugstākais, un to secība salīdzinājumā ar 2025. gada mērījumu nav mainījusies.

Oficiālie avoti saglabā nozīmi, bet mākslīgais intelekts strauji ienāk tiesību informācijas meklēšanā

Likumi.lv joprojām ir visbiežāk izvēlētais avots likumu un noteikumu meklēšanai, to norāda 76% respondentu. Interneta meklētājus izvēlas 44%, bet Vestnesis.lv 34%. Mākslīgā intelekta rīku izmantošana gada laikā ir vairāk nekā dubultojusies, no 15% 2025. gadā līdz 31% 2026. gadā. “Šie rezultāti apstiprina to, ka arvien svarīgāk kritiski pārbaudīt atrasto informāciju un nonākt līdz uzticamiem oficiālajiem avotiem. Mākslīgā intelekta

izmantošanas gadījumā, ja meklējat atbildi uz jautājumiem, kas skar tiesiskas situācijas, ieteicams pieprasīt arī avotu, kas izmantots, tādējādi pārliecinoties par informācijas patiesumu,” skaidro I.Viļuma.

Izstāde, kas tiesības izceļ no likumu krājumiem un ienes ikdienā

Izstāde “Tev ir tiesības zināt savas tiesības!” veidota kā praktisks un viegli uztverams ceļvedis situācijām, ar kurām cilvēki sastopas darbā, ģimenē, attiecībās ar valsti, finanšu jautājumos, datu aizsardzībā un krīzes apstākļos. Izstāde aicina apmeklētājus pārbaudīt savus priekšstatus, pamanīt zināšanu robus un uzzināt, kuros uzticamos avotos meklēt atbildes.

Izstāde sākotnēji skatāma Latvijas Universitātes Zinātņu mājā, Jelgavas ielā 3, Rīgā. Pašvaldības, valsts un izglītības iestādes, bibliotēkas, uzņēmumi un citu publiski pieejamu telpu saimnieki, kuri vēlas izstādi izvietot savās telpās, aicināti sazināties ar Latvijas Vēstnesis.

Ar pilnu izklāstu pētījuma datiem var iepazīties: Pētījums