Žurnālam "Jurista Vārds" iznācis jauns tematiskais izdevums par naida runu un noziegumiem Latvijā

Otrdien, 21. jūnijā, dubultā apjomā iznācis "Jurista Vārda" tematiskais izdevums, kas pilnībā veltīts tēmai par naida runu un naida noziegumiem Latvijā. Žurnāla sagatavošanā līdzdarbojies ievērojams autoru kolektīvs, palūkojoties uz tēmu starpdisciplināri, teorētiski un praktiski.  

Covid-19 pandēmija to aizsāka, bet Krievijas iebrukums un tam sekojošās zvērības Ukrainā un bēgļu plūsma naida runas un naida noziegumu jēdzieniem Latvijā ir piešķīrušas jaunu dimensiju kā sadzīviskās sarunās, tā profesionālās diskusijās. 

"Varētu pat apgalvot, ka Latvijas tiesību piemērotāji nekad iepriekš tik ļoti kā šobrīd nav bijuši nodarbināti ar teorētiskiem un praktiskiem jautājumiem par naida noziegumiem un runu. Taču attiecībā uz naida noziegumiem un naida runu vienprātības nav arī starp juristiem un tiesību piemērotājiem," norādot uz tēmas aktualitāti, pauž "Jurista Vārda" galvenā redaktora vietniece Sannija Matule. Pēc viņas teiktā, tiesību lietpratēji uzskata, ka naida runas un noziegumu identificēšana, kā arī soda jautājumi Latvijā ir problēma. 

Lai apzinātu šīs problēmas mērogu un cerībā uz plašāku diskusiju, "Jurista Vārda" redakcija sadarbībā ar plašu autoru kolektīvu ir sagatavojusi tematisko izdevumu (pieejams šeit), kas pilnībā veltīts tēmai par naida runu un naida noziegumiem. Šoreiz tam ir īpaša nozīme, jo jēdzieni "naida runa" un "naida noziegums" Latvijas tiesiskajā regulējumā tiešā tekstā nav atrodami, un tie ir jāielasa tajās normās, kādas mums ir. Lai tas būtu sekmīgi, ir jābūt atbilstošām zināšanām par tēmas galvenajiem jautājumiem: 

• kas vispār ir naids un kas var būt tā adresāts, lai runātu par juridisko atbildību; 
• kā naids izpaužas un kā to atpazīt; kad persona īsteno savas vārda brīvības tiesības, pat ja tās paustais viedoklis ir īpaši kritisks un nepatīkams,  
• kad ar šo izteikumu ir pārkāpta robeža, kļūstot par klaju naida runu;  
• kad ir pamats atzīt – noticis naida noziegums, bet kad – tikai huligānisms, zādzība vai tīša svešas mantas bojāšana;  
• kā šos nodarījumus kvalificēt, izmeklēt un kāds sods vainīgajam pienāktos, lai būtu sasniegts soda mērķis;  
• vai mūsu tiesiskais regulējums vispār ļauj panākt, ka itin visos gadījumos, kur naids ir klātesošs, sods ir neizbēgams. 

Šie un vēl citi jautājumi ir skarti šī izdevuma 11 publikācijās, un pilnīgākam priekšstatam par tēmu šoreiz tās noteikti ir savstarpēji papildinošas. "Jurista Vārda" redakcija cer, ka šis izdevums būs noderīgs avots, mēģinot labāk izprast tēmu par naidu un tiesībām. 

"Jurista Vārda" saturs ir pieejams abonentiem (digitālam saturam piekļuve tūlītēja, noformējot abonementu). Drukāto izdevumu var arī iegādāties: https://juristavards.lv/veikals/produkts/21-junijs-2022-nr-25-26-1239-1240/.