Vēstnesim 100

Pirmais numurs - jaunās valsts balss

Pirmais oficiālais laikraksts Latvijā bija "Pagaidu Valdības Vēstnesis". Ar 1918. gada 7. decembra Latvijas Pagaidu Valdības lēmumu atzīts par nepieciešamu izdot "valdības orgānu"  (turpmāk – laikraksts) ar nosaukumu "Pagaidu Valdības Vēstnesis". Laikrakstu "Pagaidu Valdības Vēstnesis" izveidoja astotajā Latvijas Pagaidu Valdības sēdē, 11 dienā kopš pirmās Latvijas Pagaidu Valdības sēdes 1918. gada 26. novembrī.

2018. gadā, projekta #Vēstnesim100 ietvaros, oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis", izmantojot Latvijas Nacionālās bibliotēkas savulaik digitalizēto "Pagaidas Valdības Vēstneša" pirmo numuru, to izdeva ierobežotā tirāžā (400 eksemplāri).

[34MB] "Pagaidu Valdības Vēstnesis" apskatei un lejuplādei

Valsts balss

Ar oficiālo izdevumu saprot demokrātiskas un tiesiskas valsts "balsi".  Suverēnās varas nesēja – tauta – to izmanto, lai dotu rīkojumu ikvienam tās loceklim pakļauties ar tās priekšstāvju starpniecību noteiktajai tiesiskajai kārtībai.

Šodien to uzticēts izdot Latvijas Republikas oficiālajam izdevējam "Latvijas Vēstnesim". Tā funkcijas noteiktas Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā.  

Oficiālais izdevums ir salīdzinoši vienkāršs tiesību institūts, kuram tomēr ir fundamentāla nozīme ikvienas demokrātiskas tiesiskas valsts pastāvēšanā.

Oficiālo izdevumu vēsture Latvijā sākās jau neilgi pēc valsts dibināšanas. No 1918. gada 7. decembra līdz 1919. gada vidum Latvijas teritorijā bija vairāki izdevumi, kuru publikācijām piemita oficiāls raksturs, proti, "Pagaidu Valdības Vēstnesis", "Latvijas Sargs", "Latvijas Pagaidu valdības likumu un rīkojumu krājums" un "Tautas balss". Taču pēc šī perioda līdz pat Padomju Savienības okupācijai 1940. gadā bija tikai viens izdevums, kam bija piešķirts oficiāls statuss valsts pieņemto aktu publicēšanai, lai tie iegūtu saistošu spēku, un tas bija "Valdības Vēstnesis".

• Inforgrafika #Vēstnesim100 - oficiālās publikācijas avoti Latvijā

Likumi, paziņojumi, paskaidrojumi

Jau pirmajā "Pagaidu Valdības Vēstneša" numurā zem laikraksta nosaukuma bija norādīts, ka tas ir Latvijas Pagaidu Valdības un viņas apakšorgānu oficiālais laikraksts. Pirmā ziņa pirmajā lapā –  saistīta ar Latvijas valsts izveidošanu, norādot, ka 1918. gada 18. novembrī ir proklamēta Latvija. Uzreiz pēc tam tika norādīta informācija par Tautas Padomi (tās sastāvs un izskatītie jautājumi), kā arī publicēta Tautas Padomes Politiskā platforma.

Turpat skaidrots šāda laikraksta izveidošanas iemesls, proti, Pagaidu valdība nevar palikt bez sava "oficiālā orgāna", kurā paziņoti visi tās likumi un rīkojumi, kas pilsoņiem jāzina un jāievēro. [3] Norādīts, ka "Pagaidu Valdības Vēstnesī" iespiestiem likumiem un rīkojumiem būs oficiāla un autentiska nozīme”, likumi un rīkojumi būs spēkā no septītās publicēšanas dienas, kā arī iestādēm un tiesām būs pienākums glabāt laikrakstu un pēc tā saņemšanas pieturēties pēc publicēto likumu un rīkojumu satura. Īpaši tika uzsvērts, ka neviens nevarēs aizbildināties ar publicēto likumu un rīkojumu nezināšanu. Interesanti, ka laiks, kad likumi un rīkojumi stāsies spēkā, neizrietēja no Pagaidu Valdības lēmumiem, bet to noteica pati redakcija.

Bez likumu un rīkojumu publicēšanas "Pagaidu Valdības Vēstnesis" bija paredzēts arī tiesu un iestāžu sludinājumu publicēšanai. Iecere – izveidot redakcijas un sludinājumu nodaļu. Redakcijas nodaļā bija paredzēts publicēt šādu informāciju:

• likumdevēju iestāžu publicētos un izpildīšanai apstiprinātos likumus;
• uz likuma pamata izdotos iestāžu noteikumus un rīkojumus;
• oficiālās ziņas par valdības iestāžu darbību;
• oficiālās ziņas par pārmaiņām amatvīru sastāvā;
• oficiālās ziņas par komisijām, sapulcēm un ārlietām;
• nepareizu oficiālo ziņu labojumus;
• oficiālos statistikas pārskatus;
• paskaidrojumus par atsevišķu izdoto likumu nozīmi un vajadzību;
• apcerējumus par dažādām valsts zinātnes nozarēm;
• ziņas un paziņojumi no Latvijas, arī par nekārtībām un likumu izmaiņām, kā arī ziņas par svarīgākiem notikumiem ārzemēs;
• sīkumus [4] (1.numurā, piemēram, publicēts humoristisks atgadījums no vēlēšanām).

Sludinājumu nodaļā bija paredzēts publicēt tiesu un iestāžu oficiālos sludinājumus, kā arī privātpersonu sludinājumus. Kā tika secināts par jauno laikrakstu: "Pagaidu Valdības Vēstneša saturu nodomāts dot nevis tīri sausi formāli, bet likt arī tādu, kas var interesēt arī pārējo lasītāju aprindas. Tādēļ var likt cerību, ka jaunais valdības orgāns atradīs savus piekritējus".

Pirmajā "Pagaidu Valdības Vēstnesis" numurā tika publicēti arī vairāki Tautas padomes normatīvie akti, piemēram, 1918. gada 1. decembra Latvijas Pagastu Satversmes pagaidu likums, 1918. gada 4. decembra likums "Latvijas apgādības orgāni, viņu uzbūve un darbības robežas", 1918. gada 5. decembra "Pagaidu noteikumi par iekšējās apsardzības organizācijām" un 1918. gada 6. decembra Pagaidu nolikums par Latvijas tiesām un tiesāšanās kārtību.

Neskatoties uz neilgo "Pagaidu Valdības Vēstneša" pastāvēšanas laiku, laikrakstā tika paspēts analizēt arī demokrātiskai valstij būtiskus jautājumus. 3. numurā publicēja rakstu "Vispārējas un proporcionālas vēlēšanas", kur tika skaidrota šādu vēlēšanu būtība. Raksts bija anonīms. [5]

"Pagaidu Valdības Vēstnesī" publicēti arī vairāki paziņojumi.

• 1. numurā Aizsardzības ministrija lūdza ziedot zemes sargiem siltu veļu un drēbes. [6]
• 2. numurā tika publicēts paziņojums par angļu valodas stundām. [7]
• Savukārt 3. numurā aicināja parakstīties par Latvijas neatkarības aizdevumu, aicinot pilsoņus "pie pamata likšanas neatkarīgai Latvijai [..] būvējat paši savu brīvības pili".

"Pagaidu Valdības Vēstnesī" publicēta ne vien tāda informācija, kas ir tiešā veidā saistīta ar valsti (normatīvie akti, rīkojumi, paziņojumi, lūgumi utt.), bet arī parasti cilvēku sludinājumi, un konkrēti – paziņojums par atrastu zirgu un sludinājums par angļu valodas stundām.

Četri vēsturiskie numuri

1918. gada 17. novembrī vairākas partijas nodibināja Latvijas Tautas padomi. Nākamajā dienā tagadējā Latvijas Nacionālā teātra ēkā proklamēta Latvijas Republika, pasludinot, ka Latvija ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiska valsts, kuras Satversmi tuvākajā nākotnē noteiks Satversmes sapulce un ka Tautas Padome kā augstāko izpildu varu Latvijā dibina Latvijas Pagaidu valdību.

19. novembrī apstiprināta Latvijas Pagaidu valdība ar Ministru prezidentu Kārli Ulmani priekšgalā.

1918. gada 7. decembra Pagaidu valdības sēdē izskatīti vienpadsmit jautājumi, un kā pirmais no tiem ir lēmums iedibināt oficiālo izdevēju, kura funkcija ir nodrošināt valsts informācijas publiskošanu:

"Pagaidu valdība atzīst par nepieciešamu izdot valdības orgānu zem nosaukuma "Pagaidu Valdības vēstnesis". Orgānu izdot pie Pagaidu valdības Kancelejas 500 eksemplāros. Laikraksta vadīšanai pieņem J. Stumberga k[ung]u. Laikraksta izdošanai atļauj vajadzīgo kredītu." [8]

Laikrakstu "Pagaidu Valdības Vēstnesis" izveidoja astotajā Latvijas Pagaidu Valdības sēdē, 11 dienā kopš pirmās Latvijas Pagaidu Valdības sēdes 1918. gada 26. novembrī.

Līdz pirmā numura izdošanai pagāja tikai nedēļa. Ievadrakstā par šī informācijas avota sūtību ir skaidrots, ka "šāda laikraksta iznākšana bija nepieciešami vajadzīga. Kā katra cita valsts, tā arī Latvijas valsts Pagaidu valdība nevar bez tā iztikt." Tāpat pausts pieļāvums par attīstības iespējām nākotnē un noteikta informācijas tiesiskais statuss:

"Latvijā kā nelielā valstī varbūt pietiks ar Valdības Vēstnesi priekš visas viņas teritorijas, vismaz pirmajā laikā. Pagaidu Valdības Vēstnesī iespiestiem likumiem un rīkojumiem būs oficiāla un autentiska nozīme. Iestādēm un tiesām ir pienākums laikrakstu turēt un pēc viņa saņemšanas būs obligatoriski jāpieturas pie nodrukāto likumu un rīkojumu tieša satura." [9]

Jau pirmajā "Pagaidu Valdības Vēstneša" numurā zem laikraksta nosaukuma bija norādīts, ka tas ir Latvijas Pagaidu Valdības un viņas apakšorgānu oficiālais laikraksts.  Pirmā ziņa pirmajā lapā -  saistīta ar Latvijas valsts izveidošanu, norādot, ka 1918. gada 18. novembrī ir proklamēta Latvija. Uzreiz pēc tam tika norādīta informācija par Tautas Padomi (tās sastāvs un izskatītie jautājumi), kā arī publicēta Tautas Padomes Politiskā platforma.

Daži fakti par "Pagaidu Valdības Vēstnesi":

• Latvijas Pagaidu valdības oficiālais un viņas apakšorgānu laikraksts;
• Iznāca 1918. gadā, no 14. līdz 28. decembrim;
• Izdots un iespiests Rīgā. Dienasgaismu ieraudzīja 4 numuri;
• Izdevējs – Latvijas Pagaidu valdība;
• Augstums: 56 cm, biezums: 2 - 4 lpp, tirāža – 5000 eksemplāri;
• Redaktors (1918 XII) – Jēkabs Stumbergs (1866-1935), žurnālists, jurists. Par oficiālā laikraksta redaktoru strādājis nepilnu mēnesi, līdz tā darbības piespiedu pārtraukšanai.
• pēc Pagaidu valdības pārcelšanās uz Kurzemi laikrakstu vairs neizdeva.

______

3. Redakcijas raksts "Pagaidu Valdības Vēstnesis". Pagaidu Valdības Vēstnesis, Nr.1, 14.12.1918., 1.lpp.
4. Turpat
5. Raksts "Vispārējas un proporcionālas vēlēšanas". Pagaidu Valdības Vēstnesis, Nr.3, 24.12.1918., 1.lpp.
6. "Angļu stundas". Pagaidu Valdības Vēstnesis, Nr.2, 23.12.1918., 2.lpp.
7. "Ziedojiet mūsu zemes sargiem siltu veļu un drēbes". Pagaidu Valdības Vēstnesis, Nr.1, 14.12.1918., 3.lpp.
8. 1918. - 1920. gads Latvijas Republikas Pagaidu valdības sēžu protokolos, notikumos, atmiņās. - 122. lpp.
9. "Pagaidu Valdības Vēstnesis"//14.12.1918. Avots: periodika.lv

Kad Latvijā radās iespēja, izpildvaras dienaskārtībā atkal nonāca jautājums par oficioza atjaunošanu.

No 1919. gada 1. augusta sāka iznākt "Valdības Vēstnesis", kas ar šādu nosaukumu iznāca vairāk nekā 20 gadus līdz Latvijas okupācijai 1940. gada 17.jūnijā. 

"1919. g. 15. septembrī iesākās mana darbība "Valdības Vēstnesša" redakcijā. O. Nonāča laikā par atbildīgo redaktoru es tur nācu no 1920. g. 16. jūnija. Tas bija lielais latviešu cīņu un atbrīvošanas laikmets. Lielinieki bija izdzīti. Vidzeme ar Cēsu kaujām bija atbrīvota, drīz vien pēc tam, 1919. gada beigās, iztīrīja arī Vidzemes daļu un visu Kurzemi no Bermonta bandām. Latvijas vldība atgriežās no Liepājas Rīgā, visi priekā un steigā sāka ķerties uz visām pusēm tautas un valsts atkopšanas un izkopšanas darbā, kas bij toreiz tiešām ļoti grūts, jo uz postažām bija jāceļ jauna dzīve, vajadzības visur neizsakāmi lielas, bet mūsu rokas stipri tukšas," tā "Manas dzīves atmiņu grāmatā" rakstīja Ārons Matīss, ilggadējs laikraksta redaktors.  

Saeima 1925. gada 8. maijā pieņēma likumu par "Valdības Vēstnesi". Likumam bija seši panti, un pirmajā no tiem bija noteikts, ka laikrakstā ir iespiežami Saeimas pieņemtie likumi un lēmumi, Valsts prezidenta pavēles un rīkojumi, kā arī visu valsts un pašvaldības iestāžu un amatpersonu oficiālie izziņojumi. Likuma 2. pantā bija noteikts, ka neviens nevar aizbildināties ar tajā iespiesto, kā arī Latvijā spēkā stājušos likumu, lēmumu, pavēļu, rīkojumu un oficiālu izziņojumu nezināšanu. Valsts un pašvaldību iestādēm bija pienākums abonēt laikrakstu (3. pants). To izdeva Valsts kanceleja, redaktoru iecēla ministru prezidents (5. pants). Savukārt iespiežamo izsludinājumu un izziņojumu ievietošanas kārtību noteica instrukcija, kuru izstrādāja Valsts kancelejas direktors un apstiprināja ministru prezidents.

Tomēr jānorāda, ka laikrakstam "Valdības Vēstnesis" oficiālais statuss bija jau kopš laikraksta 1.numura (1919. gada 1. augusts). Vēlāk pieņemtais likums par "Valdības Vēstnesi" tikai to apstiprināja, precīzi nosakot galvenos jautājumus, kas saistīti ar laikraksta izdošanu un tiesiskajām sekām.

"Valdības Vēstnesis" turpināja kādu laiku iznākt arī tad, kad Padomju Savienība bija okupējusi Latviju. Tika publicēti paziņojumi par varas pārņemšanu Latvijā un citādi paziņojumi, kuri bija vērsti pret Latvijas tautas interesēm, noniecinot Latviju un tās neatkarību. Līdz 1940. gada 8. augustam "Valdības Vēstnesis" iznāca kā okupētās Latvijas Republikas laikraksts.

• Šeit pieejams pētījums (publikācija grāmatā "Latvijas Republikas Satversmes komentāri. V nodaļa. Likumdošana"), kas tapis, pateicoties projektam "Vēstnesim - 100", par oficiālo publikāciju kā likumdošanas procesa noslēguma posmu Latvijas tiesiskajā sistēmā no tās pirmsākumiem 1918. gadā. 

Daži fakti par "Valdības Vēstnesi":

• izdots un iespiests Rīgā;
• sākotnēji iznāca katru dienu, izņemot pirmdienu un pēcsvētku dienas;
• no 1920. gada aprīļa – katru dienu, izņemot svētdienas un svētku dienas;
• no 1923. gada 6. marta līdz 15. martam vispārējā burtliču streika dēļ iznāca neregulāri;
• oficioza apjoms – ļoti dažāds. Piemēram, laikā no 1922. gada līdz 1934. gada daudziem numuriem bija viena lapa, atsevišķi numuri bija apjomīgi, pat līdz 60 lappušu biezi.